Es ierosinu ieviest pabalstu sistēmu, kas nav "māmiņu algas" tādā izpratnē, kā tās maksā šodien. Lai saņemtu šos pabalstus, mātei vispār nebūtu jāsāk strādāt. Šie pabalsti neaizvietotu ienākumus, kā tas ir slimības gadījumā, tādēļ cilvēkiem nebūtu vajadzības atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad "būs lielākas algas". Tomēr ir iespējams saglabāt arī mainīgo daļu, kura atkarīga no iepriekš maksātajiem nodokļiem. Tāda varētu tikt maksāta vienu gadu pēc bērna piedzimšanas 10 – 20% apmērā no iepriekš ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliktajiem ienākumiem.
Šī pabalstu sistēma arī nebūtu orientēta uz māmiņu atgriešanos darba tirgū tūlīt pēc viena vai otra bērna piedzimšanas. Tas nav nepieciešams! Pabalstu sistēmas mērķis ir veicināt četru un vairāk bērnu dzimšanu veselīgās ģimenēs desmit un vairāk gadu laikā. Šajā laikā māte patiešām zaudē darba tirgus kvalifikāciju, ja tāda pirms tam ir bijusi, bet mūsdienās desmit gados kvalifikāciju zaudē jebkurš darba tirgus dalībnieks, kurš nemācās. Lai to kompensētu, vecāku izglītības fondā par katru bērnu būtu jāieskaita noteikta naudas summa, kas vēlāk ir izmantojama mācību maksai un arī stipendijai mācību laikā. Pēc jaunāko zināšanu apguves darba tirgū ienāks nobriedusi sieviete, kura, iespējams, kavēs kādas darba dienas bērna slimības dēļ, bet darba devējam nebūs pamata raizēties, ka gada laikā apmācītā sieviete uz diviem gadiem "pazudīs" kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tikpat labi šo priekšrocību varēs izmantot tēvs, ja viņš būs bijis ģimenes mājas cilvēks.
Dzimstību veicinošai pabalstu sistēmai ir jāpiedāvā tāda materiālā stabilitāte, kas nodrošina bērna minimālās pamatvajadzības – pārtiku, apģērbu, mājokli. Bērna pamatvajadzība ir arī mātes klātbūtne zīdīšanas periodā un pieauguša cilvēka, vēlams, arī mātes, obligāta klātbūtne līdz piecu sešu gadu vecumam, kad parasti tiek sāktas mācības pirmsskolas izglītības obligātajā programmā. Bērna dzīves pirmajā gadā šādu pabalstu kopsummai, manuprāt, jāsasniedz Ls 300 mēnesī, bet otrajā un trešajā gadā – Ls 250. Ceturtajā, piektajā un sestajā gadā līdz Ls 200 (ja neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), bet skolas vecuma bērniem – Ls 50 mēnesī. Pabalstu sistēmai jābūt progresīvai, jo ar katru nākamo bērnu attālinās brīdis, kad ģimenē būs divi pelnītāji.
Kādēļ pabalstiem būtu jābūt vairākiem? Veiksmīgām un apzinīgām ģimenēm būtu jāskatās tikai uz gala skaitļiem. Finansiāli ļoti veiksmīgām ģimenēm, iespējams, vispār nevajadzētu saņemt pabalstus. Arī šāda situācija ir iespējama, piemēram, nemaksāt mājokļa pabalstus to bērnu vecākiem, kuru mājokļa vai vispār īpašumu vērtība pārsniedz noteiktu summu. Tomēr šo jautājumu var risināt tikai pēc tam, kad valstī tiktu panākta vienošanās progresīvo nodokļu jomā, kas kļūtu par pamatu arī dažādu pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai.
Vairāku pabalstu noteikšana ļauj efektīvi risināt mazāk veiksmīgu ģimeņu problēmas. Piemēram, kārtīgai ģimenei neizdodas nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu piemērotu mājokli sev un trijiem bērniem. Tad pašvaldība piešķir atbilstošu mājokli un automātiski saņem bērnu mājokļa pabalsta daļu. Līdzīgi rīkojas gadījumos, ja vecāki kāda iemesla dēļ nespēj nodrošināt kādas citas bērna vajadzības.
Šāda veida lēmumus jau šodien Latvijā pieņem bāriņtiesas, un tā tas varētu notikt arī turpmāk. Tikai jāpārliecinās, ka bāriņtiesās strādājošie nav pārguruši savā darbā un spēj strādāt ne tikai ar izdzīvošanas problēmām, bet arī ar tautas atdzimšanas vīziju.
Andris Doveiks
Atgādinām, ka lasītāju viedokļus un komentārus gaidām e-pastā info@easyget.lv.