Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura amata pilnvaras stājās spēkā šā gada 8. jūlijā, publiski paudis atbalstu SAK priekšlikumam atteikties no valsts finansētajām studiju vietām Latvijas augstskolās, studentu ilgtermiņa kreditēšanas modeļa ieviešanu dēvējot par „saprātīgu".
Kā vairākkārtēji publiskajā telpā uzsvērusi LSA, kreditēšanas sistēmas ieviešanā paredzamas būtiskas negatīvas sekas, kas nākotnē apdraudēs gan izglītības kvalitāti, gan pieejamību.
Kā liecina komercbanku sniegtie dati, ik gadu sarūk valsts galvoto studiju kredītu ņēmēju skaits, ko ietekmē gan valsts ekonomiskie apstākļi, gan nespēja atrast galvotājus, kā arī sabiedrības pieaugošā nevēlēšanās uzņemties parādsaistības. Nosakot algas līmeni, ar kuru kredīta summa ir jāatmaksā, tiks stimulēta ēnu ekonomika, jo, vairoties no kredīta atmaksas, absolventi varētu izvēloties par labu „aplokšņu algām". Arīdzan nav izprotams, kā kreditēšanas sistēmas ietvaros tiks īstenota Eiropas Komisijas stratēģija „Europe 2020", kas nosaka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2020.gadam panākt 40% valsts iedzīvotāju ar augstāko izglītību, pauž LSA.
Palielinoties Eiropas valstu skaitam, kas piedāvā augstāko izglītību iegūt bez maksas, atteikšanās no budžeta vietām veicinās potenciālo studentu emigrāciju, kā arī vēl vairāk samazinās jau pašlaik zemo ārzemju studentu interesi par studijām mūsmājās, uzskata LSA prezidents. Šobrīd studijas bez maksas tiek piedāvātas Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas un citās Eiropas valstu augstskolās, kuras ir iecienīts Latvijas jauniešu galamērķis augstākās izglītības ieguvei. Arī Igaunijā par labu bezmaksas augstākajai izglītībai tiek palielināts nozarei pieejamais valsts finansējums, kas kā norma ir iestrādāta arī Latvijas Republikas Augstskolu likuma grozījumos.
„Latvijas augstskolu studējošo līderiem esam izteikuši personīgu aicinājumu pievienoties kopīgai dalībai Saeimas plenārsēdē 14.jūlijā pl. 9:00, kuras ietvaros tiktu pieņemti Augstskolu likuma grozījumi, kas Latvijas izglītības telpai, kā arī studentiem ir ļoti būtiski," uzsvēra Ratnieks.
Izsakot Valsts prezidentam atzinību par izglītības nozares pozicionēšanu kā galveno valsts prioritāti, Ratnieks izteiks Bērziņam aicinājumu vienoties par kopīgu tikšanos. Tās ietvaros ar Valsts prezidentu LSA pārstāvji plāno pārrunāt augstākās izglītības attīstību, reformu plāna virzību, kā arī studentu redzējumu nozarē nepieciešamo pārmaiņu jautājumos.
Publicitātes foto, Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks
