Eksperti: Joprojām liela daļa strādājošo savus ienākumus saņem aploksnēs

Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka darba algu līdz 109 latiem pēc nodokļu nomaksas saņem 8,6% nodarbināto, no 109 līdz 150 latiem - 13,8%, no 150 līdz 200 latiem - 14%, no 200 līdz 300 latiem - 22,8%, no 300 līdz 500 latiem - 18,7%, no 500 līdz 1000 latiem - 5,6%. Vairāk nekā 1000 latu lielu algu "uz rokas" saņem 0,2% strādājošo.

"Hansabankas" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka šie skaitļi nav pilnīgi precīzi, jo nevienā pasaules valstī statistiķi neuzzina par pilnīgi visiem cilvēku ienākumiem. Skaidrs arī, ka Latvijā starpība starp faktisko un statistikā redzamo atšķiras vairāk nekā, piemēram, Zviedrijā.

Kaut arī šie dati iegūti no aptaujām, eksperts norāda: ja reiz cilvēki slēpj ienākumus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ļoti iespējams, viņi tos slēpj arī no CSP aptaujātājiem.

Publiski izskanējuši dažādi vērtējumi par to, cik lielā mērā faktiskie cilvēku ienākumi pārsniedz statistikā redzamos, - par 20%-30%. Var nojaust, ka starpība starp reālajiem un uzrādītajiem apjomiem samazinās, un daļu šī gada otrajā ceturksnī reģistrētā algu pieauguma par 33% veido legalizācija, uzskata Strautiņš.

Darba tirgus izpētes uzņēmumu dati liecina, ka faktiskais pieaugums varētu būt par apmēram desmit procentpunktiem mazāks. Uz legalizācijas procesu norāda arī neoficiāla informācija, piebilst eksperts.

Aplokšņu algas eksistēja arī agrāk, un, ja vien nepieaug to īpatsvars, kas ir maz ticams, tās nevar izskaidrot patēriņa pieaugumu, norāda Strautiņš. Ja notiek legalizācija, kā tas acīmredzami ir, tad var teikt, ka patēriņš pieaug, par spīti aplokšņu algu īpatsvara sarukumam, jo legālā samaksa pieaug vēl straujāk par kopējo. Taču, protams, aplokšņu algu esamība palīdz izskaidrot absolūto patēriņa līmeni, pat ja neizskaidro tā izmaiņas, norādīja analītiķis.

Arī kreditēšanas attīstība ir stimulējusi patēriņu. Šī gada otrajā pusē tās stimulējošais iespaids ir samazinājies, un tas, viņaprāt, ir apsveicami. Lai stimulētu cilvēkus vairāk aizņemties investīcijām, nevis patēriņam, ir jāmaina ekonomiskie stimuli sabiedrībai, kurus lielā mērā nosaka nodokļu sistēma, uzsvēra Strautiņš.

Arī "SEB Unibankas" makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis sacīja, ka statistikas pārvaldes dati ļauj izteikt samērā ticamu pieņēmumu, ka joprojām ļoti liela daļa strādājošo savus ienākumus saņem aploksnēs.

Tūlīt pēc noteikumu ieviešanas, kas paredz, ka bankas drīkst izsniegt kredītus tikai atbilstoši oficiālajai algai, kredītu izsniegšanas aktivitāte būtiski kritās un pieauga citu alternatīvu naudas aizdevēju popularitāte ar vieglākiem nosacījumiem, atzīst Gašpuitis.

Līdz noteikumu ieviešanai bankas un līzinga devēji tomēr strikti esot vērtējuši ikviena kredītņēmēja spēju atmaksāt parādu un viņa reālo naudas plūsmu. Tāpēc kopumā strādājošajiem ar tik zemiem ienākumiem varbūtība dzīvot pāri savām iespējām tomēr bija un ir ierobežota, uzskata eksperts. Vienlaikus mazumtirdzniecības un jaunu auto iegādes apjomi liecina, ka pirktspēja ir augstāka par oficiāli uzrādītajiem ienākumiem.

Rezultātā vēlme izmantot banku un līzinga pakalpojumu veicina strādājošo ieinteresētību legalizēt savus ienākumus. Šāda tendence vērojama kopējā algu pieauguma statistikā. Savukārt atbildīgajām valsts iestādēm tas norāda uz iespējām, kuras ir jāizmanto, domājot par valsts budžeta pildīšanu, uzsvēra eksperts.

Arī "DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja uzskata, ka darbaspēka apsekojuma dati, visticamāk, liecina, ka valstī joprojām ir augsts ēnu ekonomikas līmenis un neoficiālo ienākumu apjoms, par kuriem nav maksāti nodokļi un kuru summas cilvēki nevēlas atklāt. Sava loma varētu būt arī apstāklim, ka pie algas, iespējams, minēta tikai mēnešalgas summa, nepieskaitot dažādas piemaksas, pabalstus, prēmijas, kas valsts sektorā, piemēram, var veidot pat pusi un vairāk no mēnešalgas.

Jāņem vērā arī, ka daļu iedzīvotāju tērējamo ienākumu veido arī ienākumi papilddarbā, kuri šajos skaitļos nav ietverti. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, papilddarbs trešajā ceturksnī bijis 6,1% strādājošo, bet reāli šis skaitlis varētu būt arī lielāks, jo ne visi vēlējušies to atklāt, kā arī ienākumi no nekustamā īpašuma darījumiem - dzīvokļu, māju, zemes pārdošanas, pēdējā laikā arvien vairāk izplatītās dzīvokļu izīrēšanas, kas pašlaik ir vistīrākais ēnu ekonomikas sektors, jo nodokļi šajā sfērā praktiski netiek maksāti.

Iedzīvotāju reālos ienākumus palielina arī viņu īpašumā esošo mežu zemju, koku pārdošana, īpaši šogad, kad kokmateriālu cenas ir būtiski pieaugušas.

Sava loma mazumtirdzniecības pieaugumā bijusi arī kredītiem, līzingam, kad mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru faktiskie ienākumi patiešām ir nelieli, ņem patēriņa kredītus savas iztikas nodrošināšanai un atsevišķu preču iegādei, cerot uz ienākumu pieaugumu nākotnē. Turklāt algas Latvijas reģionos ir būtiski zemākas nekā Rīgā un tas arī ir ietekmējis šādus kopumā visai pieticīgus algas rādītājus Latvijā, skaidro eksperte.