Prezidente nesaskata iemeslus neparakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu pēc tā ratifikācijas

Prezidente norādīja, ka iepriekš, kad deklarācija tika noraidīta no Krievijas puses un tika izteikts lūgums Satversmes tiesai nākt palīgā ar izvērtējumu, izskanēja argumenti gan no Satversmes tiesas, gan dažādiem ekspertiem, ka ir nekorekti prasīt Satversmes tiesas spriedumu brīdī, kad politiķiem ir jāpieņem politiski lēmumi.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka patlaban nekas nav mainījies.

"Saeima un valdība ir gatava un vēlas pieņemt politisku lēmumu. Manā izpratnē tas nozīmē, ka turpinās ratifikācijas process un, ja Krievijas puse dara to, ko premjeram Aigaram Kalvītim (TP) apsolījusi, es neredzu, kāpēc nevarētu notikt ratifikācijas dokumentu apmaiņa," paudusi prezidente.

Saeima turpinās ratifikācijas procesu, sacīja prezidente un norādīja, ka tad, kad ratificētais robežlīgums nonāks "uz viņas galda", viņa to parakstīs.

Vīķe-Freiberga tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) pārrunāja vairākus iespējamos scenārijus robežlīguma ratifikācijas gaitā. Prezidente norādīja, ka daži no šiem scenārijiem esot sarežģīti, bet, iespējams, būšot jāizvēlas kāds no tiem.

Kalvītis domā, ka robežlīguma ratifikācija Saeimā neapgrūtinās Satversmes tiesas lēmumu, un vēlreiz norādīja, ka neizslēdz iespēju, ka līguma neatbilstības Satversmei gadījumā būs jāveic grozījumi valsts pamatlikumā. Tādā gadījumā, pēc Kalvīša vārdiem, "būs jāvēršas pie sabiedrības ar lūgumu mainīt attiecīgos Satversmes pantus".

Kalvītis sacīja, ka svarīgi esot vērot arī to, kad Krievijas parlaments ratificēs robežlīgumu un kad notiks apmainīšanās ar robežlīguma ratifikācijas grāmatām. Kalvītis gan atteicās minēt laiku, kad šī apmaiņa varētu notikt.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) neapturēja Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procedūru, jo, kā paziņoja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ST nav tiesību apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā. Tas izriet no valsts varas dalīšanas principa, tāpēc ST nav tiesīga apturēt ratifikācijas procedūru - tā ir Saeimas pārziņā. ST var tikai pārbaudīt Saeimā pieņemto likumu atbilstību pamatlikumam, nevis noteikt, kādi likumi jāpieņem.

Līdz ar to ST noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputātu lūgumu ST apturēt šā gada 27.martā parakstītā līguma apstiprināšanas procedūru līdz ST sprieduma pasludināšanai lietā par robežlīguma atbilstību Satversmei.

Kūtris žurnālistiem sacīja, ka citās tiesās izskatāmajās lietās līdz ST spriedumam parasti tiek apturēta šo lietu izskatīšana. "Nekāds ļaunums nenotiktu, ja arī citas institūcijas rīkotos līdzīgi," sacīja ST priekšsēdētājs. Viņš atzina, ka Latvijas valstij ir likumdevēja institūcija - Saeima, kam ir tiesības gatavot vai negatavot ratifikācijas dokumentu.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji starptautiskus līgumus paraksta, pēc tam pieņem likumu par attiecīgā līguma ratifikāciju, bet pēc tam abu valstu amatpersonas apmainās ar ratifikācijas rakstiem.

Kūtris skaidroja, ka starptautiskais līgums stājas spēkā pēc tam, kad ir notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem, un, piemēram, minēja Māstrihtas līguma vērtēšanu Vācijas konstitucionālajā tiesā, kad prezidents neesot apmainījies ar ratifikācijas rakstu, lai būtu pilnīga pārliecība, ka līgums atbilst valsts pamatlikumam.

ST priekšsēdētājs norādīja: ja ST izskatīs pēc būtības lietu par robežlīguma atbilstību Latvijas pamatlikumam un pieņems spriedumu, ka līgums Satversmei neatbilst, tad var rasties problēmas ar ST sprieduma turpmāku izpildi.

Kūtris atzina, ka Vīnes konvencijā paredzēts mehānisms starptautiska līguma atcelšanai, taču tikai tad, ja tādam risinājumam piekrīt otra līgumslēdzēja puse. "Vai ST sprieduma izpilde var būt atkarīga no otras valsts rīcības, to es nezinu," piebilda Kūtris.

Viņš norādīja, ka Ministru kabinetam ir dotas tiesības ST spriedumu īstenot un veikt visas darbības, lai to darītu.

ST priekšsēdētājs piebilda, ka jautājums par ratifikācijas apturēšanu ir procesuāls jautājums un pēc būtības neattiecas uz ST ierosināto lietu par robežlīguma atbilstību Satversmei.

26.aprīlī ST ierosināja lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Robežlīgumu ST apstrīdēja visi JL Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Pieteicēji uzskata, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā, un lūdz atzīt robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei, bet likumu, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, - par neatbilstošu 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai.

ST trīs mēnešu laikā jāsagatavo lieta izskatīšanai, sarežģītās lietās šo termiņu pagarināt par vienu vai diviem mēnešiem. Saeima un Ministru kabinets uzaicināts līdz šā gada 11.jūnijam sniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.