Vidējā darba samaksa trešajā ceturksnī - Ls 404

Samaksa trešajā ceturksnī ir par 4,8% lielāka nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pieaugusi par 2%, bet privātajā sektorā - par 6,6%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada trešo ceturksni, mēneša vidējā neto darba samaksa valstī palielinājās par 33,3% un sasniedza 290 latus.

Šajā laika periodā bruto darba samaksa visstraujāk kāpusi tādās nozarēs kā zvejniecība, zivkopība un ar to saistītie pakalpojumi - no 168 līdz 273 latiem jeb par 62,6%, valsts pārvalde un aizsardzība, un obligātā sociālā apdrošināšana - no 421 līdz 600 latiem jeb par 42,6%, sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi - no 255 līdz 362 latiem jeb par 41,9%.

Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā darba samaksa augusi no 257 līdz 360 latiem jeb par 40,4%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - no 300 līdz 409 latiem jeb par 36,2%, tirdzniecībā - no 245 līdz 334 latiem jeb par 36,1%.

Sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi no 345 latiem pērnā gada trešajā ceturksnī līdz 472 latiem šā gada trešajā ceturksnī jeb par 36,7%, bet privātajā sektorā - attiecīgi no 283 līdz 373 latiem jeb par 31,9%.

Privātā sektora komercsabiedrībās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī bija 468 lati, kas ir par 25,4% augstāka nekā visā privātajā sektorā.

Visaugstākā darba samaksa šajās komercsabiedrībās bija Rīgas rajonā - 531 lats, Rīgas pilsētā un Ventspils rajonā - 523 lati, Ventspilī - 479 lati, Liepājā - 435 lati, Dobeles rajonā - 434 lati, Valkas rajonā - 410 lati un Aizkraukles rajonā - 405 lati, bet viszemākā - Balvu rajonā - 192 lati, Krāslavas rajonā - 197 lati, Ludzas rajonā - 215 lati, Daugavpils rajonā - 217 lati, Gulbenes rajonā - 223 lati un Kuldīgas rajonā - 229 lati.

"DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja norādīja, ka vidējā bruto alga ir augusi par 32,9% - praktiski tieši tikpat, cik gada pirmajos divos ceturkšņos. Tomēr trešajā ceturksnī lielāka algas pieauguma daļa varētu būt saistīta ar aktīvāku ienākumu legalizāciju, stājoties spēkā jaunajiem kreditēšanas nosacījumiem, un faktiskais algas pieaugums bijis mazāks.

Ceturtajā ceturksnī tik straujš darba samaksas pieaugums arī vairs nav gaidāms, ņemot vērā valsts izdevumu un algu pieauguma ierobežošanas plānus, prognozē eksperte.