„Baltijas jūras pārskats 2011", kas tika publiskots Baltijas jūras festivāla laikā Stokholmā, izvērtē to, kādā mērā valstis apkārt Baltijas jūrai izpilda savas apņemšanās ieviest vides pasākumus, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli. Šī gada pārskatā tiek mērīti deviņu reģiona valstu vides sasniegumi piecās jūras vides kvalitātei nozīmīgās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskā daudzveidība, jūrniecība un integrēta jūras pārvaldība. Vācija un Zviedrija ziņojumā aplūkotajās jomās pagaidām ir darījušas visvairāk, katra saņemot 39 punktus – gandrīz pusi no maksimālā punktu skaita. Latvija vienošanās ir pildījusi slinki un daudzās pozīcijās ieguvusi minimālo punktu skaitu, kopvērtējumā iegūstot vien 19 no iespējamajiem 79 punktiem. Kopumā viszemākos vērtējumus valstis ieguvušās tādās jomās kā cīņa ar eitrofikāciju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
„Šie rezultāti ir tiešs atgādinājums tam, ka ar vārdiem un līgumiem vien jūras ekoloģisko stāvokli uzlabot nav iespējams – nepieciešams visu valstu valdību sniegtās apņemšanās ieviest praksē," norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Kaut arī dažās jomās veikti uzlabojumi, Latvijas kopējais rezultāts ir neapmierinošs - iegūti tikai 4 no iespējamiem 24 punktiem eitrofikācijas samazināšanā, no kuriem 2 punkti nopelnīti, pieņemot likumu par fosfātu ierobežošanu veļas pulveros. Cīņā ar bīstamajām ķīmiskajām vielām – analizējot, piemēram, nozīmīgu konvenciju ratificēšanu, un t.s. HELCOM karsto punktu sakopšanu – Latvija nopelnījusi 5 no iespējamajiem 12 punktiem. Nedaudz labāk, ja salīdzina ar citām reģiona valstīm, Latvija sevi parādījusi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā – iegūstot 5 no 15 iespējamiem punktiem un esot vienīgā valsts Baltijas jūras reģionā, kura ir izstrādājusi dabas aizsardzības plānus visām jūrā izveidotajām aizsargājamajām teritorijām. Kopumā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā Baltijas jūrā visas valstis ir ieguvušas zemu vērtējumu.
Jūrniecības jautājumos, kur analizēti, piemēram, konvenciju ratificēšana, ostu notekūdeņu pieņemšanas sistēmas sakārtošana, un vairāki ar naftas noplūdēm saistīti jautājumi – Latvija ieguvusi vismazāk punktu skaitu no visām valstīm – tikai 2 no 13 iespējamajiem. Arī jautājumos par integrētu jūrlietu pārvaldību Latvija pagaidām nav izdarījusi daudz, iegūstot tikai 3 no 12 iespējamajiem punktiem.
Aplūkojot pārējās reģiona valstis redzams, ka Vācija labi tikusi galā ar uzdevumu samazināt barības vielu noplūdi un salīdzinoši labi rezultāti sasniegti arī parājās jomās. Zviedrija daudz padarījusi jūrniecības un integrētu jūrlietu pārvaldības jomās. Trešo vietu saņem Somija (29 punkti), galvenokārt dēļ tās labajiem panākumiem cīņā ar bīstamajām vielām, un darbu jūrniecības jomā. Dānija ieguvusi 28, bet Igaunija 26 punktus. Lietuva un Polija – tikai nedaudz mazāk – 25 punktus. Latvijai un Krievijai vēl daudz darba priekšā, lai aizsargātu un atjaunotu Baltijas jūras ekosistēmas.
WWF „Baltijas jūras pārskats" jau ticis izdots 2007., 2008. un 2009.gadā.