Japānas vecākā geiša 98 gadu vecumā joprojām ar prieku izklaidē viesus

Kokina jeb īstajā vārdā Kajo Kaburaki piedzima 1909.gada 24.septembrī un jau pusaudzes vecumā kļuva par geišas mācekli. Japānā grācijas, talanta un skaistuma dēļ ļoti iecienītās profesijas pārstāves nav prostitūtas, kā bieži vien kļūdaini uzskata Rietumos. Geišas ir elegantas, klasiskajās tautas mākslās apmācītas viesu izklaidētājas, kas spēlē tautas mūziku, dzied tautasdziesmas, dejo un lutina viesus, ielejot sakē, glaimojot un iesaistoties asprātīgās sarunās.

Kokina reiz apsvērusi iespēju pamest šo profesiju un apprecēties, taču Otrā pasaules kara laikā viņas izredzēto nosūtīja uz Sumatras salu Indonēzijā, kur viņš arī gāja bojā.

Kopš tā laika viņa dzīvo un strādā netālu no Tokijas esošajā kūrortpilsētā Atami, dienā trenēdamās dejas mākslā un mūzikā, vakarā izklaidējot viesus. Kokina gan atzīst, ka pēdējā laikā atteikusies no dejošanas un baltā sejas grima, taču joprojām spēlē japāņu tradicionālo trīsstīgu instrumentu "sjamisenu" un skaļi dzied klasiskās japāņu dziesmas.

Lai gan vecā sieviete stāsta, ka nekad nav slimojusi, pat ar geišām raksturīgo ceļu kaiti, kas rodas no ilgās tupēšanas uz ceļiem uz cietās grīdas, viņai tomēr nav nekādas ilgdzīvošanas receptes un viņas dienas režīms ir pavisam vienkāršs - "guļu, pamostos un ēdu".

Viņa atzīst, ka pagātnē viņai ne vienmēr šis darbs bijis pa prātam, taču tagad viņa ar nepacietību gaida vakaru, vienalga, vai jāizklaidē viens vai simts viesu.

Tomēr viņa žēlojas, ka pēdējā laikā apmeklētāji labāk dodas uz karaoke bāriem, nekā ļauj sevi izklaidēt geišām. 1965.gadā Atami strādājušas 1300 geišas, bet tagad vairs tikai 230.

Tomēr Kokina apgalvo, ka viņu joprojām interesē sarunas ar jauniem puišiem, un viņa joprojām pērk daudz jaunu kimono, lai vienmēr būtu moderna un pievilcīga, lai gan atzīst, ka viņai nav tik daudz iespēju, lai tos visus uzvilktu un izrādītu viesiem.