Trešdiena, 18.Decembris 2024. » Vārdadienas svin: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists;

Eirozonas ekonomika augs lēnāk, pieaug recesijas draudi

Liene Dobele, SIA "Ernst & Young Baltic" mārketinga koordinatore, 11.10.2011. 09:53

Eirozonā nepieciešama ciešāka fiskālā politika, bet Eiropas Centrālajai Bankai jāmazina likmes.

Saskaņā ar jaunāko "Ernst & Young" "Autumn 2011 Eurozone Forecast" (EEF) pētījumu, eirozonu pārņem arvien nopietnākas bažas par valsts parādu apjomiem un radušies pamatoti krīzes draudi, kas var izplatīties visā eirozonā, radot atkārtotu recesiju. Tas negatīvi ietekmētu arī Latviju, lai arī atkārtotas, dziļas krīzes Latvijas ekonomikā nebūs.

Pamatojoties uz gandrīz pilnīgu izaugsmes apstāšanos vasarā un mazāk labvēlīgu starptautisko vidi, nekā iepriekš bija paredzēts, "Ernst & Young" eksperti šobrīd paredz, ka 2012. gadā eirozonas IKP pieaugums ievērojami kritīsies un būs tikai 1,1% līmenī. EEF ir mainījusies arī 2011.gada prognoze, kas paredz IKP pieauguma samazināšanos no agrāk prognozētajiem 2% līdz 1,6%.

Guntars Krols, "Ernst & Young Baltic" partneris: "Ņemot vērā ieilgušo valsts parāda krīzi Grieķijā un bažas par citu eirozonas ekonomiku valsts parāda ilgtspēju, vasarā situācija eirozonā ir ievērojami pasliktinājusies. Nepastāvība finanšu tirgos, lēnā attīstība galvenajās eirozonas dalībvalstīs un pastāvīga nenoteiktība perifērijā norāda uz to, ka valsts parādu krīze, iespējams, turpmāk saasināsies, tādējādi iedragājot attīstības perspektīvas nākošajam gadam."

Guntars Krols turpina: "Ja eirozonas valstīs patiešām iestāsies otrais recesijas vilnis, Latvijai tas nozīmēs lēnāku eksporta attīstību, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas atgūšanos, iekšējā tirgus patēriņu un citus ekonomikas rādītājus, lai arī dziļas krīzes Latvijā nebūs. Tas tādēļ, ka Latvija samērā ātri ir veikusi budžeta konsolidācijas pasākumus un ekonomika kopumā vairs nav tik atkarīga no starptautiskiem faktoriem, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstis."

EEF ietvaros tiek novērtēts, ka pastāv 35% iespēja, ka eirozona piedzīvos atkārtotu recesiju, ja netiks veikti steidzami tās novēršanas pasākumi. EEF pauž pārliecību, ka šobrīd, īpaši galvenajām eirozonas dalībvalstīm, ir nepieciešams veikt darbības, kas nodrošina ciešāku fiskālo savienību un novērš krīzes attīstību. EEF pētnieki konsekventi pieturas pie uzskata, ka procentu likmju paaugstināšana aprīlī un jūlijā ir bijusi kļūda un Eiropas Centrālajai Bankai (ECB) būtu jāuzsāk agresīvāka darbības politika un jāsamazina procentu likmes, lai veicinātu attīstību eirozonā.

Grieķijas problēmas tiek atliktas, nevis atrisinātas

Lai gan jūlijā tika izstrādāts jauns Grieķijai paredzēts pasākumu kopums, situācija nav uzlabojusies, un šobrīd ir nepieciešama papildu palīdzība no Starptautiskā Valūtas Fonda, Eiropas Centrālās Bankas un Eiropas Komisijas, lai samaksātu nākamos rēķinus, un pat tad, ja nauda tiks saņemta, iespējams, ka līdzīga situācija tiks piedzīvota arī nākamajā ceturksnī. Nenoteiktība, kas raksturīga pašreizējai situācijai un tirgum, šobrīd pārņem arī Itāliju un Spāniju, kuru abu ekonomika (un parādu līmeņi) ir daudz lielāki nekā Grieķijas, Īrijas un Portugāles apvienotās ekonomikas (un parāds). Darījums, kas tika veikts jūlijā, nodrošināja visām trijām valstīm noteiktu naudas plūsmas atvieglojumu, bet veiktie pasākumi bija vairāk vērsti uz likviditāti nevis maksātspēju, proti, tie būtībā nerisina parāda problēmas ilgtermiņā, bet īstermiņā ļauj nosegt valstu izdevumus.

Guntars Krols piebilst: "Vismaz Grieķijas gadījumā paļaušanās uz turpmāku taupības ievērošanu, lai samazinātu deficītu, neiztur kritiku - nepieciešamas vērienīgākas reformas, tostarp darba tirgus liberalizācija, kā arī ātrāka privatizācija, kas ļautu perifērajām ekonomikām izvairīties no parādu sloga un atgūt investoru pārliecību. Tomēr šādu reformu realizācijai būs vajadzīgs laiks."

Vāja attīstība pat galvenajās dalībvalstīs

"Ernst & Young" prognozē, ka galvenajās eirozonas dalībvalstīs IKP pieaugs par aptuveni 2% no 2011. līdz 2015.gadam, kā tas bija desmit gadu laikā pirms 2009.gada lejupslīdes. IKP perifērajās eirozonas valstīs palielināsies tikai par 1,2% no 2011. līdz 2015.gadam, kas ir mazāk par pusi no pieauguma pirmskrīzes desmitgades laikā.

G.Krols piebilst: "Lai gan šā gada sākuma šķita, ka galvenās eirozonas valstis turpinās attīstīties diezgan stabili, atkal rodas bažas par to, ka nesen piedzīvotā finanšu tirgus nestabilitāte un lēnā attīstība ASV, kā arī galvenajos jaunajos tirgos, iedragās šo perspektīvu."

Vājas un nenoteiktas attīstības perspektīvas nozīmē to, ka investīciju plānu realizācija droši vien tiks atlikta, īpaši ņemot vērā faktu, ka finansējuma izmaksas bankām pieaug, un kredītsituācijas pētījumi liecina par to, ka stāvoklis var pasliktināties, palielinot uzņēmumu kredītu slogu. Paredzams, ka arī patērētāji ievēros piesardzību, jo ienākumus ievērojami ietekmē fiskālie pasākumi un augsts bezdarbs, kura līmenis eirozonā kopumā kādu laiku paliks tuvu 10%.

ECB būs jāsamazina procentu likmes

Ņemot vērā drūmās perspektīvas, ECB ir spiesta pieņemt īpaši sarežģītu izaicinājumu. Paaugstinot procentu likmes aprīlī un jūlijā, lai reaģētu uz pārāk augsto inflāciju, ECB netieši norādīja, ka likmes tiks paaugstinātas 2011.gada otrajā pusē. Tomēr situācija pasliktinājās, un tas nozīmēja, ka bankai bija jāmaina rīcības plāns. EEF šobrīd prognozē, ka ECB samazinās procentu likmes šā gada beigās un vēlreiz - 2012.gada sākumā.

Pozitīvās ievirzes

Tiek prognozēts, ka eksports būs galvenais attīstības virzītājs, kas nodrošinās aptuveni 2 līdz 3 procentpunktus kopējā IKP pieaugumā 2011. un 2012.gadā. Ražošanas nozare šobrīd gūst labumu no stabilā pieprasījuma eksporta jomā, īpaši saistībā ar jaunajiem tirgiem. Bet galvenokārt šī attīstība ir saistīta ar lejupslīdes laikā radīto zaudējumu atgūšanu, un šā iemesla dēļ attīstības process ir uzskatāms par lēnu. Paredzams, ka arī biznesa pakalpojumu nozare attīstīsies straujāk nekā kopējā ekonomika, jo eirozona gūst labumu no kvalificēta darbaspēka un šajā zonā ieviestās kompetences.

Par "Ernst & Young" "Eurozone Forecast"

Prognozes un analīzes, kas ietvertas EU "Eurozone Forecast", ir balstītas uz Eiropas Centrālās Bankas Eirozonas ekonomikas modeli. Šis modelis iekļauj mūsdienīgu ekonomikas teoriju un tehnikas, un to izmanto ECB, lai izstrādātu Eirozonas ceturkšņa prognozes.

Par "Ernst & Young"

"Ernst & Young" ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem uzņēmumiem apdrošināšanas, nodokļu darījumu un konsultāciju jomā. Mūsu 141000 darbinieku visā pasaulē vieno mūsu kopīgās vērtības un nelokāmā apņemšanās nodrošināt augstu kvalitāti. Mēs palīdzam cilvēkiem, klientiem un plašākai sabiedrībai īstenot savu potenciālu.

"Ernst & Young" nozīmē "Ernst & Young Global Limited" uzņēmumu vispasaules organizāciju, un katrs uzņēmums ir atsevišķa juridiskā persona. "Ernst & Young Global Limited" - ar garantiju ierobežots Lielbritānijas uzņēmums - nesniedz pakalpojumus klientiem. Papildu informāciju par mūsu organizāciju skatīt tīmekļa vietnē: www.ey.com

Šo paziņojumu sagatavoja "EYGM Limited", vispasaules "Ernst & Young" organizācijas dalībnieks, kas arī nesniedz pakalpojumus klientiem.

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV