Pētījums: Latvijā iedzīvotāji dzīvo no algas līdz algai

Aptaujas mērķis bijis iegūt informāciju par iedzīvotāju personīgā budžeta situāciju un rīcību līdzekļu pārpalikuma un trūkuma gadījumos, informēja "Factum" vecākā projektu vadītāja Karina Koļesņikova.

Iedzīvotāju vidū pastāv atšķirīgi personīgā budžeta modeļi, taču tajā iezīmējas viena būtiska tendence: 76% no aptaujātajiem ikdienas izdevumu apjoms parasti sakrīt ar ienākumu summu vai pārsniedz tos.

Trūkstošie līdzekļi visbiežāk tiek iegūti, izmantojot banku īstermiņa aizņēmumus vai aizņemoties no tuviniekiem un draugiem.

Pēdējā gada laikā gandrīz 80% respondentu ir veikuši lielos pirkumus, proti, tādus, kuru izmaksas pārsniedz viņu mēneša ienākumus. Visbiežāk šādi tēriņi ir saistīti ar mājokļa remontu un labiekārtošanu, ceļojumiem un svinībām, kā arī automašīnu iegādi.

Visbiežāk izmantotie finansējuma avoti lieliem pirkumiem ir līzings un īstermiņa aizdevumi, kā arī līdzšinējie uzkrājumi. Zīmīgi, ka lielos izdevumus nākamajā gadā cilvēki plāno mazāk nekā šogad, secināts pētījumā.

24% respondentu raksturoti kā taupīgie, jo neiztērē visu nopelnīto un budžetā bieži rodas līdzekļu pārpalikums.

Šāda rīcība biežāk raksturīga cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem un vecumā virs 45 gadiem. Katram otrajam respondentam pēdējā gada laika ir bijuši arī nozīmīgi papildu ienākumi.

Brīvos naudas līdzekļus aptaujātie visbiežāk glabā norēķinu vai algas kontā, skaidrā naudā vai arī izmanto patēriņa preču iegādei.

Banku piedāvātie noguldījumu produkti pagaidām nav ieguvuši lielu popularitāti pat maksātspējīgāko iedzīvotāju grupā, secinājuši pētījuma autori.

Koļesņikova informēja, ka aptauja tika veikta, izmantojot internetvidei atbilstošu izpētes metodoloģiju ar nejaušās izlases metodi no paneļa datu bāzes.

Aptaujā ir piedalījušies 619 respondenti.