Darbs ritēs šādās sekcijās: „Nacionālā identitāte un mobilitāte", „Nacionālā identitāte un komunikācija" un „Latvijas sociālā atmiņa un nacionālā identitāte". Tajās piedalīsies un ar referātiem uzstāsies komunikācijas zinātnes, politikas zinātnes, socioloģijas, kā arī informācijas pārvaldības un bibliotēkzinātnes nozaru pārstāvji.
Dr. Nils Muižnieks, kurš vadīs sekciju „Nacionālā identitāte un mobilitāte", akcentē Pasaules latviešu zinātnieku kongresa (PLZK) nozīmību: „Pasaules latviešu zinātnieku kongress ir lieliska iespēja SZF mācībspēkiem, pētniekiem un doktorantiem parādīt savu veikumu Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" ietvaros. Īpaši gribētu izcelt mūsu sagatavoto grāmatu „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja", kurā apkopoti interesanti dati un analīze par ļoti aktuāliem attīstības jautājumiem". Grāmatas redaktore prof. Brigita Zepa norāda: „2010./2011. gada Pārskata mērķis ir aplūkot nacionālo identitāti, tās konkurenci ar citām identitātēm, skaidrot tās veidošanos, saturu, kā arī atklāt to ietekmējošos apstākļus. Pārskata uzdevums ir parādīt nacionālās identitātes vietu identitāšu hierarhijā dažādās sabiedrības grupās, aplūkot nacionālās identitātes transformāciju emigrācijas apstākļos. Pārskatā ir sniegts arī reģionālās identitātes skaidrojums, apstākļi, kas piesaista cilvēku noteiktai vietai, un atklāti rīcībspējas modeļi, kas stiprina piederību vietai, reģionam".
Ar referātiem sekcijā „Nacionālā identitāte un mobilitāte" uzstāsies vairāki Latvijas sociālo zinātņu pārstāvji, un tiks nolasīti astoņi referāti.
Sekcija „Nacionālā identitāte un komunikācija" būs viskuplāk pārstāvētā – tās ietvaros norisināsies 8 sesijas. Sesiju vadītāji būs asoc.prof. Dr.phil. Jurģis Škilters, asoc.prof. Dr.hist.Ojārs Skudra, prof. Dr.phil. Skaidrīte Lasmane, asoc.prof. Dr.philol. Viktors Freibergs, prof. Dr.paed. Baiba Sporāne, prof. Dr.philol. Viesturs Zanders, prof. Dr.paed. Inta Brikše, prof., dr. hist. Vita Zelče.
Savukārt sekcijā „Latvijas sociālā atmiņa un nacionālā identitāte", kura notiks profesores Vitas Zelčes vadībā, tiks nolasīti divdesmit divi referāti trīs sesijās, tostarp tiks prezentēta Mg.soc.sc Klintas Ločmeles monogrāfija „(Ne)izstāstītā vēsture: Skola. Mājas. Atmiņa". K. Ločmele stāsta par izpētīto – grāmatā apkopoto: „Skolēnu, viņu ģimenes locekļu aptaujas, intervijas ar skolotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, mācību grāmatu un preses analīze ļāva noskaidrot, kā veidojas jauniešu kolektīvā atmiņa par pretrunīgi vērtēto nacionālo pretošanās kustību padomju okupācijai. Proti, cik liela nozīme ir skolai, ģimenei, piemiņas vietām, medijiem un citiem avotiem vēstures zināšanu un pagātnes interpretācijas radīšanā. Rezultātu atslēgvārds ir (ne)izstāstītā vēsture. Grāmata piedāvā situācijas skaidrojumu un ierosinājumus tās mainīšanai".
LU SZF strādā Valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" ietvaros, un ir tapis ievērojams skaits nozīmīgu pētījumu, kas iekļauti grāmatās:
• Proskurova, Olga „Laiku atšalkas: Žurnālistika, kino, politika". (Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2010)
• Zelče, Vita; Kaprāns, Mārtiņš „Pēdējais karš: Traumas komunikācija" (Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2010)
• Šķilters, Jurģis; Lasmane, Skaidrīte „Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā" (Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2011)
Ar grāmatu elektroniskajam versijām var iepazīties vietnē http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/123456789/3
Savukārt Vitas Zelčes un Mārtiņa Kaprāna grāmata „Pēdējais karš: Traumas komunikācija" (Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, Mansrads, 2011) ir nākusi klajā arī drukātā formātā.
Ar detalizētu LU SZF piedāvājumu PLZK ietvaros – programmu var iepazīties www.plzk.lv