ES līderi Lisabonā paraksta jauno reformu līgumu

"Vēsture šo dienu pieminēs kā dienu, kurā tika pavērts jauns cerību ceļš Eiropas kursā," parakstīšanas ceremonijas laikā teica pašreizējās ES prezidējošās valsts premjerministrs Žozē Sokratišs.

Viņš uzsvēra, ka jaunais līgums, kurš tika saskaņots pēc ilgām un bieži asām diskusijām starp dziļākas integrācijas atbalstītajiem un pretiniekiem, neapdraud dalībvalstu suverenitāti.

Parakstīšanas ceremonija, kas notika vienā no Lisabonas klosteriem, ievadīs tālāko līguma ratifikācijas procedūru katrā no 27 ES dalībvalstīm.

Sagaidāms, ka Lisabonas līguma ienestās izmaiņas ES lēmumu pieņemšanas procesā sastapsies ar sīvu eiroskeptiķu pretestību, to apspriežot nacionālajos parlamentos.

Tomēr ES līderi cer, ka jauno līgumu vairums dalībvalstu ratificēs, nerīkojot referendumus, kas ļaus izvairīties no trieciena, kādu konstitucionālajam līgumam 2005.gadā sagādāja Francijas un Nīderlandes vēlētāji.

Vienīgā dalībvalsts, kas pagaidām paziņojusi, ka rīkos referendumu, ir Īrija.

ES līderi vairāk nekā 250 lapaspuses biezo dokumentu uzskata par ļoti svarīgu, jo bloka darbības normas nav nopietni grozītas kopš 2000.gada, lai gan 2004.gadā tam pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, bet šī gada janvārī vēl divas - Bulgārija un Rumānija.

Līdzīgi noraidītajai konstitūcijai, jaunais līgums paredz izveidot ES ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidenta institūciju, kas aizstātu pašreizējo sistēmu, kuras ietvaros rotācijas kārtībā prezidentūru uz sešiem mēnešiem uzņemas kāda no dalībvalstīm. Viens no iespējamajiem kandidātiem uz jaunizveidoto ES prezidenta amatu, kura vārds jau izskanējis publiski, ir bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.

Līgums paredz samazināt Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu, kā arī ierobežot to lēmumu skaitu, kuri pieņemami ar visu dalībvalstu vienbalsīgu atbalstu.

Jaunajam līgumam kā pielikums pievienota arī Eiropas Pamattiesību harta, taču Lielbritānija un Polija atteikušās to uzskatīt par saistošu.

"Ar Lisabonas līgumu Eiropa beidzot pārvar politisko un institucionālo strupceļu, kas pēdējo gadu laikā ierobežoja tās rīcībspēju," uzsvēra Sokratišs, piebilstot, ka "Eiropas projekts neiznīcina, kā arī neierobežo nacionālās identitātes".

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu norādīja, ka "paplašinātā Eiropas Savienība paver mums jaunu ekonomisko, politisko un stratēģisko dimensiju".

"Šī dimensija katru no dalībvalstīm padara stiprāku. Un tā padara savā dažādībā vienoto Eiropu spējīgāku pasaulē īstenot savas intereses un vērtības," turpināja EK prezidents.

Uz pārējo fona parakstīšanas ceremonijā Hieronīma klosterī īpaši izcēlās Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, kurš pārējiem dalībvalstu līderiem pievienosies tikai vēlāk, jo vispirms Londonā viņam jāstājas parlamentārās komisijas priekšā.

Brauna nepiedalīšanās publiskajā Eiropas vienotības sumināšanā, kārtējo reizi izsaukusi īgnumu par Lielbritānijas vēso attieksmi pret ES tālāku integrāciju.

Tomēr Brauns noraida šādas apsūdzības.

"Domāju, ka debatēs par globālo Eiropu mēs esam redzami priekšplānā," intervijā laikrakstam "The Times" izsakās britu premjers.

Trešdien, parakstot Pamattiesību hartu, Sokratišam EP bija jāuzklausa galēji kreiso un galēji labējo deputātu skandētais: "Referendumu!", kas liecina, ka līguma parakstīšana nebūt nenozīmē punkta pielikšanu debatēm.

Lai līgums stātos spēkā, kā plānots - 2009.gada janvārī, pēc tā parakstīšanas Lisabonā to gada laikā vajadzēs ratificēt katrai no 27 ES dalībvalstīm.

Daudzas no valdībām, tostarp Francija un Nīderlande, jau paziņojušas, ka referendums līguma ratificēšanai nav nepieciešams.

Tādējādi vairums no dalībvalstīm centīsies aprobežoties ar formālu ratifikācijas procedūru parlamentos, nevis paļauties uz neprognozējamiem tautas balsojumiem, kuri torpedēja reformu līguma priekšgājēju.

Nesen šo nostāju formulēja Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens: "Priekš manis ir skaidra atšķirība starp līgumu par Eiropas konstitūciju, kas pieprasīja referendumu suverenitātes deleģēšanas dēļ, un šo reformu līgumu."

Vienīgi Īrijas konstitūcija viennozīmīgi spiež valdību rīkot referendumu, un premjerministrs Bertijs Aherns jau paziņojis, ka tas varētu notikt nākamā gada martā vai jūnijā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi īri pagaidām nav izlēmuši, kā balsot.

Pat tās valstis, kur visai droši var paredzēt labvēlīgu referenduma iznākumu, pārliecinātas to nedarīt, baidoties no Pandoras lādes atvēršanas, kas varētu novest pie plebiscītiem arī citās dalībvalstīs.

Lai izvairītos no referenduma rīkošanas Lielbritānijā, Londona saņēma izņēmuma tiesības visos tai būtiskākajos politiskajos jautājumos, kas attiecas uz ārpolitiku, darba tiesībām, sociālo apdrošināšanu, kā arī kopējās tieslietu un iekšlietu sistēmas veidošanu.

Tomēr eiroskeptiķu organizācijas, piemēram, "I want a referendum" ("Es vēlos referendumu") Lielbritānijā izvērsušas aktīvu kampaņu, apgalvojot, ka jaunā līguma tekstā saglabāti 94% no konstitucionālā līguma.

Tiem, kas iestājas par referendumu rīkošanu katrā no dalībvalstīm, Valerī Žiskāra d'Estēna vārdi skan kā balta patiesība.

Konstitucionālā līguma "tēvs" nesen publicētā rakstā norāda, ka juristi "paņēmuši sākotnējo konstitūcijas projektu, sadalījuši to atsevišķos elementos un pēc tam pievienojuši tos vienu pēc otra pastāvošajiem līgumiem".

Pēc jaunā līguma parakstīšanas ES dalībvalstu līderi piektdien, 14.decembrī, pulcēsies Briselē, kur notiks kārtējā valstu līderu sanāksme.