Latvijā būs vērojamas "krītošas zvaigznes"

Novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu. Galvenais ierobežojums, kas šoreiz varētu traucēt vērot "krītošas zvaigznes", ir laika apstākļi, atzina Gills.

Lai arī vispopulārākais meteoru novērošanas laiks ir augusta pirmajā pusē, arī decembrī ir reāla iespēja redzēt kādu ātru un spožu "krītošu zvaigzni".

Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi, un spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes.

Lai arī Geminīdu meteoru plūsmas nosaukums ir cēlies no Dvīņu zvaigznāja latīniskā nosaukuma (Gemini) - debess apgabala, no kura šķietami traucas meteori, tie var parādīties jebkurā debess apgabalā.

Meteori parasti veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Meteoru plūsmu aktivitāte ik gadu ir aptuveni vienos un tajos pašos datumos, kad Zeme šķērso šo izirušo komētu orbītas, taču Geminīdu plūsmas izcelsme ir saistīta nevis ar komētu, bet ar mazo planētu jeb asteroīdu Faetons (3200 Phaethon).

Gills atzina, ka šis neparastais fakts joprojām detalizēti nav izpētīts, taču norāda uz iespēju, ka Faetons ir viens no tiem Saules sistēmas ķermeņiem, kas ir kaut kas vidējs starp asteroīdu un komētu.

Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.