Nesaskaņu kongress
Lai gan kongress iesākās tradicionāli ar valsts himnas dziedāšanu, jau tā atklāšanas laikā bija manāmas domstarpības starp E. Repši un partijas valdes vairākumu. Visas sanāksmes garumā ik palaikam notika konfrontācija starp K. Kariņa un E. Repšes atbalstītājiem. Pie pirmajiem nosacīti var minēt Sandru Kalnieti, Ilmu Čepāni, Inu Druvieti, Kārli Šadurski, Aivaru Aksenoku, Jāni Reiru u.c., savukārt, līdzšinējā partijas vadītāja atbalstītāji ir Solvita Āboltiņa, Linda Mūrniece un Edgars Jaunups. Šīs trīs personas un Eināru Repši Kārlis Šaurskis nosauca par cilvēkiem, kuri grupējas ap pelēko kardinālu Danu Titavu. Sandra Kalniete JL valdes atkarību no šiem četriem E. Repšem pietuvinātajiem cilvēkiem salīdzināja ar piedēkļa stāvokli, kāds pašlaik esot Saeimai attiecībās ar valdību. E. Jaunups atbildot apsūdzēja viņu melos. “Lepojos, ka man ir mugurkauls,” saka L. Mūrniece, oponentu izteikumus nosaucot par metodi kā pazemot cilvēkus.
Maija Stefane, kuras vārdus vēlāk apstiprināja Ina Druviete, norādīja, ka, E. Repše laikā, kad izlēma par aiziešanu no Kalvīša valdības, paplašinātās valdes cilvēkus ir nosaucis par “gadījuma publiku bez tiesībām pieņemt lēmumus”. E. Repše gan šos izteikumus nosauca par meliem, un kad M. Stefane gribēja vēl ko teikt, asi izsaucās: “Paklusē!”
JL Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš par kongresā notikušajām debatēm izteicās, ka tajās “diemžēl ētikas līmenis noslīdēja diez gan zemu”. Viņš atzina, ka emocijas bija sakarsētas un stāvoklis saspringts. “Politika, sajaucoties ar emocijām, var būt asa,” pēc ievēlēšanas jaunajā amatā norāda K. Kariņš, piebilstot, ka darīšot visu, lai partijas nesaskaņas neturpinātos. Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka tas vai nesaskaņas turpināsies ir atkarīgs no partijas līderiem. Pirmkārt, no K. Kariņa, kuram “visas kārtis ir rokās”, un arī lielā mērā no E. Repšes.
Pirmais Kariņš, otrais Repše
Uz JL valdes priekšsēdētāja posteni kandidēja S. Āboltiņa un K. Kariņš, par kura kandidatūras atbalstīšanu liela daļa partijas Saeimas frakcijas deputātu bija parakstījušies jau pirms kongresa. Par K. Kariņa atbalstīšanu iepriekš bija parakstījusies arī S. Āboltiņa. Par viņas atteikšanos no pašas parakstītās apņemšanās daļa valdes locekļu bija sašutuši. I. Čepāne pat izteicās: “Piedod, Solvita, es tev patiešām neuzticos.”. Savukārt, L. Mūrniece, atsaucot savu kandidatūru par labu S. Āboltiņai, paziņoja, ka uzticoties viņai. Sarunā ar easyget.lv, L. Mūrniece atklāja, ka Kariņa konkurente, parakstot atbalsta vēstuli, ir pievienojusi izmeļošu komentāru, par kuru tiek klusēts.
Par K. Kariņu slēgtajā balsošanā nobalsoja 213 no 406 delegātiem, bet S. Āboltiņa saņēma 190 balsis. Jaunievēlētais JL valdes priekšsēdētājs aicināja apvienoties kopējam darbam un solīja saglabāt partijas pamatprincipus, kā arī veikt strukturālas pārmaiņas valdē. K.Kariņš apgalvoja, ka viņa darbībā svarīgu lomu ieņems koleģialitātes un diskusiju nodrošināšana. Valdes priekšsēdētājs ir apņēmies gada laikā sakārtot partiju un panākt JL iekļūšanu valdībā.
Politologs Ivars Ījabs K. Kariņa uzvaru vērtē kā samērā būtisku pavērsienu. Jautāts par iespējamo partijas šķelšanos, ņemot vērā nelielo balsu pārsvaru, politologs apgalvo, ka to ir “samērā grūti prognozēt”. Viņš uzskata, ka nelielais pārsvars dod Kariņam iespēju [parādīt spējas] saliedēt JL “Pēdējais, ko vajag ir šķelšanās”, un to varot novērst, jo abās pusēs [Kariņa un Repšes atbalstītājos] ir kompetenti cilvēki, skaidro politologs.
Uz valdes priekšsēdētāja amata vēlēšanām bija izvirzītas arī citas personas, bet viņi atsauca savas kandidatūras par labu abiem favorītkandidātiem. Līdzīgi rīkojās E. Repše, kuru vēlāk kā vienīgo kandidātu ar 284 balsīm ievēlēja par domes priekšsēdētāju. Viņš neprognozēja problēmas, sastrādājoties ar K. Kariņu, sakot, ka “ja jau uz burvju mājiena darbi veiksies, tad jau arī nebūs domstarpību”. Arī K. Kariņš uzskata, ka varēs sastrādāties ar E. Repši un citiem oponentiem, jo JL “vieno kopēji mērķi un ideāli”. I. Ījabs skaidro, ka Repšem tagad būs intensīvi jāstrādā. Kongress nolēma neievēlēt jaunu valdi, un ļaut īdzšinējai pildīt pienākumus līdz savu pilnvaru beigām šā gada rudenī.
JL struktūrā kongress ir lēmējinstitūcija, savukārt valde īsteno izpildvaru. Varas līdzsvara dēļ kongresā izveidoja arī domi, kuras pilnvaras un darbības tipu noteiks partijas rudens kongresā. E. Repše domes izveidi sauc par varas dalīšanu, nevis divvaldības ieviešanu. Domes radīšanu kā “gudru un stratēģisku gājienu” vērtē I. Ījabs. Politologs uzsver, ka pilnībā atstumt Repši no vadības nevajadzēja, tāpēc ir gudri “atrast viņam kādu vietu”.
Akcentē Kalvīša valdības bankrotu
Par spīti iekšējām nesaskaņām, kongresā vairākkārtīgi varēja dzirdēt arī par pašreizējās Kalvīša valdības bankrotu un par to, ka JL tagad ir pavērusies unikāla iespēja iekļūt valdībā. Tāpat JL ir uzsācis aktīvu kampaņu, lai informētu vēlētājus par parakstu vākšanu ar mērķi rīkot referendumu par ar valsts drošības iestādēm saistīto likumu grozījumu atcelšanu.