Latvijas-Krievijas robežlīgums stājies spēkā

Kā ziņots, lai noslēgtu Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas apmaiņas procesu, abām līgumu 27.martā Maskavā parakstījušām pusēm bija vēl jāapmainās ar tā ratifikācijas rakstiem.

Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Lavrovs iepriekš atzinis, ka Krievijai ir izdevīga robežlīguma parakstīšana ar Latviju. "Līgumā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu intereses jautājumā par teritoriju un politiskā ziņā ir pielikts punkts jebkādām spekulācijām par iespējamām teritoriālām pretenzijām," sacīja ministrs.

Attiecībā uz robežlīguma ratifikācijas rakstu apmaiņu Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mihails Kamiņins iepriekš intervijā "RIA Novosti" norādīja, ka ar līguma spēkā stāšanos tiks radīta labvēlīga vide abu valstu attiecību atmosfērai, kā arī tiks radīti nepieciešamie nosacījumi robežas demarkācijai un aprīkošanai.

Iepriekš Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs intervijā "Latvijas Radio 4" teica, ka ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu "Abrenes jautājumam pielikts trekns punkts".

Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) atzina, ka šā gada martā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums atbilst Satversmes 3.pantam. Līdz ar to Latvijas valdībai nekas netraucēja pabeigt robežlīguma ratifikācijas procesu.

Par neatbilstošu Satversmes 68.pantam ST atzina robežlīguma ratifikācijas likumā ietverto atsauci uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) noteikto robežu nemainības principu, un ar ST spriedumu šī atsauce tiek svītrota no likuma. ST uzskata, ka šī atsauce sašaurina robežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem.

Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis iepriekš atzina, ka Krievijas diplomāti ir pozitīvi novērtējuši ST spriedumu Latvijas-Krievijas robežlīguma lietā. Viņš uzsvēra, ka robežlīguma spēkā stāšanās uzlabos abu valstu attiecības, lai arī tā nebūs "Buratino brīnumatslēdziņa, kas atvērs visas durvis".

Kā iepriekš sacīja Teikmanis, robežlīguma spēkā stāšanās noteikti uzlabos abu valstu attiecības, nodrošinot lielāku savstarpējo uzticību. "Esam parādījuši viens otram, ka spējam arī grūtu lietu novest līdz galam," uzsvēra vēstnieks.

Demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) robežlīguma ratifikāciju iepriekš salīdzināja ar citu vēsturisku notikumu - Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Ceļu uz abu valstu robežlīguma ratifikāciju Kalvītis nodēvēja par īpašu līdzšinējā praksē, jo tas bijis atklāts, ar ļoti plašām diskusijām gan sabiedrībā, gan parlamentā.

Premjers norādīja, ka apmaiņa ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem noslēgs to procesu un saistības, kuras Latvija bija uzņēmusies, stājoties Eiropas Savienībā un NATO.

Kā uzskata Ministru prezidents, robežlīgums ar Krieviju nākamajām paaudzēm ļaus būt drošām par robežu neaizskaramību un nodrošinās neatgriezenisku valsts drošību. Pieņemot lēmumu par robežlīgumu, valdība vadījusies pēc sabiedrības ilgtermiņa interesēm un tas darīts drošības un nākotnes attīstības vārdā.

Šī ir pirmā Krievijas ārlietu ministra vizīte Latvijā kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas.