Deklarācijas projektā pausta apņemšanās panākt, lai Latvija kļūtu par attīstītu Eiropas valsti, kurā sabiedrība bauda eiropeiskus dzīves standartus, un virzīt Latviju demokrātiskas Eiropas valsts statusā, vienlaicīgi un savlaicīgi vēršoties pret jebkādiem procesiem, kas gan tiesiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan nacionāli kultūras jomās varētu "bīdīt" Latviju prom no šī augstā statusa sasniegšanas.
Godmaņa valdības ilgtermiņa pamatuzdevums būtu veikt savu daļu darba, lai Latvija savas attīstības turpmākajos 10 gados panāktu vidējo Eiropas Savienības (ES) dzīves līmeni un paplašinātu noturīgu sabiedrības vidusslāni, kas veido pamatu demokrātiskai, labklājīgai sabiedrībai un tās tālākai attīstībai.
Neatliekamie uzdevumi, kas valdībai izpildāmi jau tuvākajos gados, būtu valsts atbalstāmo prioritāro nozaru noteikšana laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam, kas sakrīt ar ES fondu saņemšanas laiku, ievērojot šo nozaru īpatsvaru un attīstības tendences iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomā, eksportspējā un jaunu tehnoloģiju saturā.
Godmaņa valdība sola turpināt īstenot pretinflācijas programmu un veikt pasākumus, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu, tostarp izveidojot valdības rezerves fondu.
Projektā pausta apņemšanās īstenot fiskāli valsts atbalsta un sociālos pasākumus, lai mazinātu energotarifu kāpuma 2008. un 2009.gadā negatīvo iespaidu uz tautsaimniecību un sabiedrību. Godmaņa valdība arī sola pieņemt virkni lēmumu par valsts atbalstu jaunu energojaudu radīšanā Latvijā.
Valdība atzītu nepieciešamību novērst draudošo krīzi ģimenes ārstu jautājumā, ārstu un medicīniskā personāla "emigrācijas" draudus un apņemtos pakāpeniski, bet neatgriezeniski risināt pacientu problēmu un neatliekami pabeigt jaunās "novadu kartes" un ar to saistīto normatīvo aktu pieņemšanu.
Godmanis sola pakāpeniski paplašināt brīvpusdienu saņēmēju loku skolās no 1. līdz 4.klasei.
Nākamā valdība iecerējusi nodrošināt regulāru atbildīgo ministru un amatpersonu atskaitīšanos Saeimai.
Deklarācijas projektā pausta apņemšanās izstrādāt normatīvo regulējumu, lai noteiktu "trešo personu" statusu un ierobežojumus politisko partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Solīts arī nostiprināt un attīstīt partiju sistēmu, lai nostiprinātu parlamentāro demokrātiju.
Godmanis apņēmies izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu un iestrādājot normas, kas paredz ģenerālprokurora līdzdalību KNAB vadītāja iecelšanā un atcelšanā.
Deklarācijas projekts paredz nostiprināt tiesu varas neatkarību, pilnveidojot tiesu pašpārvaldes lomu amata vietu skaita noteikšanā un uz objektīviem kritērijiem balstītā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanā, lai nodrošinātu taisnīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.
Godmanis vēlas pielīdzināt narkotiku izplatīšanu sevišķi smagiem noziegumiem, uzlabot kriminālprocesu, novēršot cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību, samazināt nelietderīgo darbību skaitu, izskaust birokrātiju un korupciju tiesībsargājošajās iestādēs.
Valdība atbalstīšot priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, noteikt zemāku sodu personām, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību krimināllietas izmeklēšanā, neatkarīgi no šo personu izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura.
Lai risinātu darbaroku trūkumu ekonomikā, īpaši valsts tautsaimniecības prioritārajās nozarēs, Godmanis sola veicināt ilgāku pensijas vecumu sasniegušo palikšanu darba tirgū, vienlaicīgi būtiski no deviņiem līdz sešiem mēnešiem samazinot bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņu.
Pamatotas nepieciešamības gadījumā valdība noteiks kvotas darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs no valstīm, ar kurām Latvijai būs noslēgts divpusējs līgums par savstarpējās migrācijas nosacījumiem, teikts projektā.
Kā ziņots, Godmanis šodien līdz plkst.17 gaida partiju rakstiskas atbildes par darbu valdībā un ministru amatu kandidātu vārdus.
Četras līdzšinējās valdības partijas - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), LPP/LC un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) jau ir devušas konceptuālu piekrišanu strādāt Godmaņa valdībā, bet JL cer sagaidīt Godmaņa atbildi par partijai svarīgu jautājumu atrisināšanu. Viņš gan tādu negrasās sniegt, jo JL interesējošie jautājumi jau tikuši pārrunāti.
Ja valdībā nestrādās JL, tai paredzētie ministru amati tiks sadalīti vēl pa vienam katrai no četrām valdības partijām.
Godmanim trešdien, 19.decembrī, paredzētas tikšanās arī ar Saeimas kreiso opozīciju.
