"Arī šogad meklēsim zīmīgākos jaunumus valodā - gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Aicinām priekšlikumu iesūtīšanā piedalīties visus latviešu valodas lietotājus - skolēnus un skolotājus, studentus un mācībspēkus, lasītājus un rakstītājus, klausītājus un runātājus," sala Eduards Cauna.
Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai populāritāti atguvis 2011.gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Gada nevārds - visnejēdzīgāk darinātais vai visnevajadzīgāk no citas valodas aizgūtais vārds, kas parādījies vai manāmi izplatījies 2011.gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, pēc citu valodu parauga).
Gada spārnotais teiciens - spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2011.gadā.
Akcijas mērķis ir veicināt sabiedrības interesi un diskusijas par valodas kultūru un valodas pārmaiņām.
Sūtītāji aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdzu, miniet arī savu vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams, arī e-pasta adresi).
Ieteikumi 2011. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam sūtāmi līdz 2012. gada 11. janvārim, aizpildot anketu internetā http://ej.uz/gadavards, rakstot uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai ieteikumus sūtot RLB Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050. Akcijas gaitai varat sekot tīmeklī http://www.draugiem.lv/gadavards un tviterī http://www.twitter.com/gadavards.
Iesūtīto vārdu un izteicienu vērtētāji būs pazīstami vārda meistari, valodnieki un valodas praktiķi - Juris Baldunčiks, Austris Grasis, Ieva Kolmane, Aldis Lauzis, Vineta Poriņa, Jānis Rokpelnis, Valentīna Skujiņa, Dace Strelēvica-Ošiņa un Andrejs Veisbergs.
2011. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tiks paziņoti preses konferencē 2012.gada 16.janvārī.
2010. gada vārds bija "zibakcija" (angļu "flashmob" vietā), nevārds - "pa lielam", spārnotais teiciens - "Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā" (ministru prezidenta Valda Dombrovska replika).
2009. gadā par gada vārdu kļuva "glābējsilīte" (angliskā "babybox" vietā), par nevārdu - "saīsināt (darbiniekus)", par spārnoto teicienu - "Un ko jūs saprotat ar polītisko atbildību?" (ministres jautājums žurnālistam).
2008. gada vārds "talkot" ("piedalīties Lielajā talkā"), nevārds - "šis te.., šo te..", spārnotais teiciens - "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama" (no polītiķa izteikuma) un gada nagla - "Nasing spešl" (ministra atbilde žurnālistei, kuŗa jautāja, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums).
2007. gada vārds "ēnstrādnieks", nevārds - "(siera) produkts" (piemērs tam, kā dažādus izstrādājumus neiederīgi vai bez vajadzības dēvē par produktiem), spārnotais teiciens - "bojāts horizontālais taimkods" (patiesības slēpšana aiz nesaprotama žargonvārda).
2006. gada vārds "draugoties" (vietnes draugiem.lv lietotāju darbības apzīmējums), nevārds - "hendlings" (no angļu "handling / zīdaiņa kopšana un auklēšana"), spārnotais teiciens - "ņēma un uzmeta" (no polītiķu telefonsarunas).
2005. gada vārds "smacenis" (Anšlava Eglīša darinājums angliskā "smogs" vietā), nevārds - "centrs" (vārda jēgai neatbilstošās vārdkopās ar nozīmi 'liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek', piemēram, tirgotava, kopētava u. tml.), spārnotais teiciens - "vanags noknāba cālīti" (no uzvārdiem atvasināta vārdu spēle).
2004. gada vārds "mēstule" (angliskā "spams" vietā), nevārds - "māsterplāns" (neskanīgs saliktenis, ko ieteikts aizstāt ar "virsplāns"), spārnotais teiciens - "Valsts deg zilās ugunīs" (ar nozīmi 'valstī krīze').
2003. gada vārds "zīmols" ('ražojuma, uzņēmuma, personas, valsts u. tml. tēls, kas saistīts ar vārdu, simbolu, prečzīmi u. tml.' angliskā "brends" vietā), nevārds - "eiro" (tā nelokāmības dēļ), spārnotais teiciens - "zelta rokas" (ar irōniju).
Šādas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas paudumu un to formas tīrībai, ik gadu notiek daudzās pasaules valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā un ASV.
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001.gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusijām par aktuāliem valodas jautājumiem, kā arī aicina novērst ar padomju laika dekrētiem un nolikumiem ieviesto normu saglabāšanos tagadējā valodas praksē. Kopas jaunumus var lasīt tīmeklī http://LVAK.wordpress.com.