Pēc aptuveni trīs stundas ilgām debatēm par jaunās valdības apstiprināšanu balsoja 54 Saeimas deputāti, bet pret bija 43 tautas kalpi.
Valdības apstiprināšanu atbalstīja četru koalīcijas partiju deputāti un opozicionārs Nikolajs Kabanovs (PCTVL), kurš no tribīnes paziņoja, ka balso "par labu dīdžeju". Godmanis vada radioraidījumu par rokmūzikas vēsturi.
Jauno valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Pirmās partija/"Latvijas ceļš" (LPP/LC) un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Šīs partijas veidoja arī iepriekšējo, Aigara Kalvīša (TP) vadīto valdību.
Sarunās par Godmaņa valdības veidošanu piedalījās arī otra skaitliski lielākā partija Saeimā - "Jaunais laiks" (JL), tomēr puses nespēja vienoties un JL piedāvātie ministru portfeļi tika sadalīti starp pārējām koalīcijas partijām.
No iepriekšējās valdības Godmaņa vadībā turpinās strādāt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kultūras ministre Helēna Demakova (TP), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).
Amatus saglabājuši arī līdzšinējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) un īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS), labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) un īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.
Godmaņa vadītās valdības finanšu ministrs būs Atis Slakteris (TP), kurš iepriekšējā valdībā ieņēma aizsardzības ministra posteni, savukārt līdzšinējais veselības ministrs Vinets Veldre (TP) kļuvis par aizsardzības ministru.
Godmaņa valdībā būs četri jauni ministri - iekšlietu ministra amatu ieņems Mareks Segliņš (TP), izglītības un zinātnes ministre būs Tatjana Koķe, ekonomikas ministrs būs TB/LNNK virzītais Kaspars Gerhards, bet veselības ministrs būs Ivars Eglītis (TP).
Vienīgi Gerhardam un Eglītim nav pieredzes valdības darbā.
Jau ziņots, ka līdzšinējais valdības vadītājs Kalvītis par atkāpšanos no amata paziņoja 7.novembrī. Kalvīša demisiju lielā mērā ietekmēja vairāki strīdīgi valdības lēmumi, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, pēc kuras pie Saeimas ēkas noritēja plaši sabiedrības protesti. Neapmierinātība ar valdības darbu tika pausta arī plašā mītiņā Doma laukumā, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.
Valsts prezidentam Valdim Zatleram bija jāizšķiras starp trim partiju virzītajiem premjera amata kandidātiem - Zalānu, Godmani un Valdi Dombrovski (JL). Zatlers nākamās valdības veidošanu uzticēja Godmanim, jo viņš radījis prezidentam pārliecību, ka darbosies valstiski atbildīgi.
Aģentūras LETA aptaujātie politologi gan neprognozēja ilgu mūžu Godmaņa vadītajai valdībai. Piemēram, politologs Ivars Ijabs norādījis, ka steiga ar jaunās valdības apstiprināšanu Saeimā liecina, ka scenāriju diktē līdzšinējā valdības koalīcija, tāpēc nav iespējams prognozē ilgu mūžu četru partiju veidotai valdībai.
Godmaņa valdība ir 33.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 13 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).
Salīdzinot ar iepriekšējo Kalvīša valdību, Godmaņa vadībā saglabājies nemainīgs sieviešu ministru īpatsvars. Ministru amati uzticēti četrām sievietēm, kas būs atbildīgas par kultūras, labklājības, izglītības un zinātnes, kā arī elektroniskās pārvaldes jomām.
Līdz šim visilgāk izpildvaras vadītāja amatā izdevies nostrādāt Godmanim - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. 1991.gada augustā, pēc puča, tika reorganizēta toreizējā Ministru Padome, izveidojot Ministru kabinetu.
Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis Kalvītis, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas. Kalvītis valdību vadīja kopš 2004.gada 2.decembra.
Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja Šķēles otrreiz veidotā valdība - no 1997.gada 13.februāra līdz 6.augustam.