Pagāja gadi un pieraksti nokļuva dokumentu krātuvēs, kur ar tiem strādāja lingvisti un filologi. Bet jaunajā ASV štatā – Aidaho - baltie cilvēki, priecājās, skuma, izklaidējās, jeb vienkārši sakot – dzīvoja.
Un kāpēc gan lai nedzīvotu tik jaukā štatā, kura nosaukums vēsta par uzlecošu sauli pār kalniem, jeb citā versijā par dārgakmeņu kalniem? Šāds tulkojums vietējo indiāņu Šošoni cilts valodā oficiāli veidoja teikumu ”ee-da-how”, kas tulkojumā nozīmēja jau iepriekšminēto māksliniecisko versiju par jaunā štata nosaukumu.
Cita versija atkal vēsta, ka šis nosaukums liecina par draudzīgu sveicienu bālģīmjiem. Pirmoreiz ieraugot baltos cilvēkus, vietējie esot bijuši pārsteigti par lielo ciemiņu baru, tāpēc sasveicinoties šie esot teikuši aptuveni tā: “Sveicināti, jūs esat gaidīti mūsu zemē, bet uzturiet ar mums draudzīgu mieru. Mēs jūs gaidām ar apskāvienam, atplestām rokām un tas norāda, ka mēs esam draudzīgi, tomēr mēs esam pārsteigti jūs šeit redzot tik daudz – kā rīta blāzmu saulei lecot.” Tiesa gan nav īsti saprotams, kā šis Šekspīra cienīgais teikums varētu tapt ietilpināts trīs zilbēs.
Bez tam jāšaubās vai indiāņi nekad pirms tam nebija dzirdējuši par cilvēkiem ar baltu ādas krāsu, kas konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem bieži risināja ar šauteni, nazi un lāpu.
Ap 1860.gadu ASV valdība nolēma, ka šī teritorija būtu beidzot jāpievieno pārējām savām teritorijām. Protams, nosaukums palika tāds pats, kā vietējie bija to iesākuši. 1890.gados teritoriju pārsauca par štatu.
Diemžēl tad, kad jau štata nosaukums - Aidaho bija aizgājis tautās un ierakstīts visvisādos dokumentos, kāds cītīgs lingvists uzsāka Šošoni valodas pētījumus, kas ilgu gadu rezultātā vainagojās panākumiem. Diemžēl tie nebija cerētie, jo izrādījās, ka skaistais un liriskais Aidaho štata nosaukums ir daudz prozaiskāks.
Droši vien daudzi savā dzīvē ir saskārušies ar ārzemnieku, kuram vietējā valoda sagādā grūtības. Tāpat, iespējams, dažs labs, jaunības maksimālismā, ir nolēmis šādu cilvēciņu izjokot. Un visērtāk to, protams, ir izdarīt iemācot dažus visnotaļ noderīgus vārdus, bet to patieso nozīmi izskaidrojot mazliet savādāk, vai pavisam sagrozot. Tā rezultātā ārzemnieks vēloties veikalā iegādāties kaut ko grādīgu pārdevējai skaidro, ka viņam smird zeķes. Šis, protams, ir maigs piemērs un katrs spēj iedomāties, ko patiesībā šādā brīdī ārzemnieks pasaka.
Līdzīgi, apzināti vai neapzināti, bija izrīkojušies arī indiāņi. Iespējams viņi tiešām šo teicienu adresēja baltajiem no visas sirds, bet iespējams tikai pajokoja. Katrā ziņa Šošoni valodā Aidaho nenozīmē dārgakmeņu kalnus, vai pagarāku apsveikuma runu. Tas drīzāk ir aicinājums kaut kur doties. Varētu pat teikt - norāde: Ej tu d.....!
Tā, lūk! Pirms lieciet kaut kam nosaukumu - padomājiet, ko tas patiesībā nozīmē, jo akli uzticoties indiāņiem, amerikāņi ir dabūjuši štatu, kura nosaukums vietējā valodā ir spļāviens sejā demokrātijai un visām viņu vērtībām. Protams, oficiāli šī kļūda netiek atzīta.
