Rimšēvičs: Par nākamo Latvijas stratēģisko mērķi jākļūst eiro ieviešanai

"Tas nozīmē, ka ekonomiskās politikas lēmumi turpmāk jāsamēro ar šo mērķi," aicina centrālās bankas vadītājs.

Viņš pozitīvi vērtē šogad vērotās pārmaiņas valdības attieksmē pret ekonomikas nesabalansētību un prognozē, ka inflācijas atslābumu var gaidīt nākamā gada pirmajā pusē.

"Latvijas tautsaimniecībai 2007. ir bijis interesants un savā ziņā pagrieziena gads. Makroekonomiskā stabilitāte gada sākumā mazinājās, kas acīmredzot palīdzēja labāk saprast, kāpēc centrālā banka triju gadu garumā pievērsa uzmanību iespējamai ekonomikas pārkaršanai un mudināja piekopt stingrāku fiskālo politiku. Esam pa īstam sadzirdēti: beidzot ticis pieņemts un kopš vasaras tiek īstenots inflācijas mazināšanas plāns," atgādina Rimšēvičs. "Budžeta izveide pirmo reizi ar pārpalikumu ir pareizs un, es teiktu, vēsturisks solis."

Viņš atzīst, ka pārāk straujais ekonomikas pieaugums gada gaitā sācis mazināties. Tomēr valdībai šīs situācijas pārvaldīšanā darāmā netrūks, uzmanīgi kontrolējot "atdzišanas" gaitu un nepieļaujot otru galējību - izaugsmes tempu pārlieku kritumu.

"Viena no svarīgākajām šī gada pārmaiņām - publiskajā telpā pamanāmi konsolidējas viedoklis, ka ekonomiskās politikas veidotāju lēmumiem un rīcībai turpmāk jābūt saskaņotiem un samērāmiem ar Latvijas mērķi pāriet uz eiro," pauž gandarījumu Latvijas Bankas prezidents.

Viņš ekonomiku salīdzina ar lielu kuģi, kam ir kustības inerce. "Šobrīd es teiktu: kuģa stūre ir pagriezta un virzība prom no sprādzienveidīgas izaugsmes uz piebremzēšanos ir sākusies."

Daļa rādītāju jau uzrāda pakāpenisku uzlabojumu stabilizācijas virzienā - iekšzemes kopprodukta, kreditēšanas tempu un mazumtirdzniecības apjomu pieauguma temps bremzējas, nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski atslābst.

Savukārt citi rādītāji var reaģēt vien ar lielāku nobīdi laikā, piemēram, inflācija, kas pagaidām uzrāda līdzšinējo procesu inerci, pat pieaugumu.

Rimšēvičs atzīst, ka iespējami vairāki scenāriji ekonomikas attīstībā.

"Viegla piezemēšanās - atgriešanās pie ilgākā termiņā uzturamas izaugsmes jeb 5%-7% IKP gadā - ir scenārijs, ko dati neliek apšaubīt, bet tas nerealizēsies pats no sevis. Pie tā koordinēti jāstrādā ekonomiskās politikas veidotājiem, pirmkārt budžeta veidotājiem. Fiskālā politika ir tā, kurai jāuzņemas smagākā nasta, ņemot vērā, ka centrālā banka līdz ar piesaisti eiro ir lielā mērā zaudējusi savus instrumentus. Smaga piezemēšanās nozīmētu recesiju, negatīvu pieaugumu, bet jāsaprot, ka pēc tik straujas izaugsmes būs nozares, kuras arī atgriešanos pie veselīgas izaugsmes sajutīs sāpīgi. Būvniecības, nekustamā īpašuma joma, arī mazumtirdzniecība varētu būt starp tām," skaidro Latvijas Bankas prezidents.

Sagaidāms, ka gada vidējā inflācija šogad būs apmēram 10% līmenī, bet nākamgad - 12%-13%. Tekošā konta deficīta zemākie cipari jau ir aiz muguras un nākamgad uzlabošanās varētu turpināties, kur galvenā korekcija sagaidāma uz importa tālāka samazinājuma rēķina, prognozē Rimšēvičs.