„Erasmus" gadadienas svinību ietvaros notika visu valstu „Erasmus vēstnieku" tikšanās ar Eiropas Savienības komisāri izglītības jautājumos Andrūlu Vasilju (Androulla Vassiliou), Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu (Martin Schulz) un Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāju Dorisu Paku (Doris Pack).
Tikšanos laikā ar Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem tika atzīts, ka „Erasmus" programma savas darbības 25 gados ir kļuvusi par pasaulē sekmīgāko studentu apmaiņas programmu. Kopš programmas izveidošanas brīža 1987. gadā tās projektos ir iesaistījušies gandrīz trīs miljoni studentu un pasniedzēju, kas uzsākuši darbu vai arī saņēmuši stipendijas mācībām un pasniedzēja darbam ārvalstīs. „Erasmus" programmā kopā piedalās 33 Eiropas valstis: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija.
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs kā viens no „Erasmus vēstniekiem" vēsta, ka, salīdzinot ar citām programmas dalībvalstīm un augstskolām, Latvijas un arī Latvijas Mākslas akadēmijas dalība „Erasmus" mobilitātē vērtējama izteikti pozitīvi. Latvijai ir labi rādītāji gan kredītpunktu pārnešanā, gan studentu un docētāju mobilitātes dinamikā kopumā. Arī Valsts izglītības attīstības aģentūras, kas nodrošina Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas darbību Latvijā, darbs ir veiksmīgs un tiek augstu vērtēts.
Attiecībā uz augstākās izglītības attīstības stratēģiju, Eiropas Savienības komisāre izglītības jautājumos Andrūla Vasilju pauda nostāju, ka Eiropas telpā augstākajai izglītībai ir liela nozīme un Eiropas Savienības vīzija neparedz budžeta vietu likvidēšanu, kas ir kļuvis par aktuālu diskusiju tematu Latvijā.
Vizītes laikā Briselē „Erasmus vēstnieki" kopīgi veidoja iestrādes jaunam „Erasmus" programmas manifestam. Šādā formātā katrai valstij bija iespēja izteikt savu viedokli par līdzšinējo programmas darbu un rosināt jaunas idejas programmas attīstībai nākotnē. Latvijas puse pauda nostāju, ka turpmākajā mūžizglītības programmas darbā būtu svarīgi palielināt mobilitātei paredzēto finansējumu tā dēvētajās jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Nākamais starptautiskais notikums, kurā piedalīties aicinātas visas „Erasmus" programmas dalībvalstis, notiks š.g. maijā Dānijā, kas 2012. gada pirmajā pusē pilda Eiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas. Paredzēts, ka konferencē Kopenhāgenā „vēstnieki" nāks klajā ar „Erasmus manifestu", kas sniegs viņu programmas attīstības redzējumu.
Programma „Erasmus" aizsākās 1987. gadā, 3244 jauniem, drosmīgiem studentiem dodoties mācībās uz vienu no 11 valstīm, kas sākotnēji piedalījās programmā. Programmas pastāvēšanas 25 gados ir nemitīgi audzis tās dalībnieku skaits, un uzlabojusies piedāvāto pasākumu kvalitāte un daudzveidība. Arī pasniedzēji un citi augstskolu darbinieki, piemēram, universitāšu ārlietu departamenta koordinatori, kuri bieži vien ir pirmā potenciālo „Erasmus" studentu kontaktpersona, var izmantot Eiropas Savienības atbalstu, lai mācītu vai mācītos ārzemēs. 2010./2011. mācību gadā tādu bija 40 000.
Kopš 2007. gada programma „Erasmus" atbalsta praksi ārvalstu uzņēmumos, un tā kļūst aizvien populārāka. Līdz šodienai šim nolūkam jau ir piešķirtas stipendijas apmēram 150 000 studentiem. 2009./2010. mācību gadā stažēšanos izvēlējās 35 000 studentu (viena sestā daļa no visiem „Erasmus" dalībniekiem).
Latvijas Mākslas akadēmija „Erasmus" programmā piedalās kopš 1998. gada, un šobrīd sadarbojas ar 80 partneraugstskolām Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Islandē, Igaunijā, Lielbritānijā, Īrijā, Dānijā, Beļģijā, Lietuvā, Polijā, Šveicē, Austrijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā, Turcijā, Rumānijā un citur.