Valsts kopbudžeta pārpalikums pērn - Ls 115 miljoni

Valsts pamatbudžetā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, bet speciālajā budžetā - ieņēmumi izdevumus. Pērnā gada decembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 377 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 512 miljonus latu, finansiālais samazinājums bija 135 miljoni latu.

Kopējie visa gada pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 3,12 miljardus latu, kas ir 95,5% no likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" noteiktā plāna, izdevumi - 3,38 miljardi latu jeb 95,8% no noteiktā plāna, bet finansiālais deficīts bija 265 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta decembra ieņēmumi sasniedza 133 miljonus latu, izdevumi - 86 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 47 miljoni latu.

Kopējie visa gada valsts speciālā budžeta ieņēmumi veidoja 1,3 miljardus latu, kas ir 103,5% no noteiktā plāna, izdevumi - 920 miljonus latu jeb 98,5% no noteiktā plāna, bet finansiālais pārpalikums bija 380 miljoni latu.

Oficiālie valsts kopbudžeta pērnā gada izpildes rādītāji tiks paziņoti janvāra otrajā pusē.

"SEB Unibankas" makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis skaidroja, ka kopumā atzinīgi jānovērtē paveiktais valsts budžeta sakārtošanā - ir pieņemts vidēja termiņa budžets ar pieaugošu pārpalikumu, kas pie līdzšinējās budžeta veidošanas inerces un, īpaši ņemot vērā nepieciešamību celt algas un tai pat laikā strauji mazināt tēriņus, nebija viegls darbs.

Valsts budžeta finansiālais pārpalikums liecina tikai par izdevumu un ieņēmumu bilanci, bet gala atzīmi paveiktajam varēs likt, ja tiks sasniegts noteiktais fiskālais pārpalikums, jo labāk, ja tas būs pārsniegts.

Neskatoties uz daudzajām vajadzībām, valdībai ir jādomā par budžeta pārpalikuma mērķa palielināšanu. Īpaši jau jārisina ilgstošo pamatbudžeta problēmu, kad tā deficīts tiek segts no speciālā budžeta un tuvākajā laikā jāveic tā izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu.

Valdībai ir jāturpina darbs pie budžeta izdevumu efektivizēšanas, aktīvi jāstrādā pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas. Būtiski ir nodrošināt, lai sabalansētu budžeta veidošanas principus ievēro ne tikai valsts, bet arī pašvaldības un valsts uzņēmumi, uzsvēra bankas speciālists.

Būtu arī jāapsver solis parlamenta lomas palielināšanai, kas izpaustos Saeimas balsojumā ne tikai par budžeta pieņemšanu, bet arī par tā izpildi, uzskata Gašpuitis.