Eksperti: Skandālā ap Krievijas vēstniecības diplomātu ir radīts pārāk daudz neskaidrību

"Ap šo lietu ir tik daudz neskaidrību, ne ministram, ne viņa pienākumu izpildītājam nav nekādas skaidrības," sacīja politologs Kārlis Daukšts, norādot, ka ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) rīcība, kurš, pēc raidījumā "Nekā personīga" ziņotā, ka no Latvijas izraidīts Krievijas diplomāts, noliedza šo informāciju, bet noklusēja, ka vēstniecības diplomāts iekļauts Šengenas valstu melnajā sarakstā, visdrīzāk, nav bijusi apzināta vai organizēta sabiedrības maldināšana.

Arī Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja, politoloģe Žaneta Ozoliņa sacīja, ka Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcība nav bijusi apzināta maldināšana, bet gan "tā bija ļoti nemākulīga ārpolitikas un drošības politikas īpatnību izskaidrošana. Patlaban visa šī "jezga" sāk izskatīties patiešām smieklīgi".

Abi eksperti uzsvēra, ka ne Latvijai, ne Krievijai nav nepieciešams šāds skandāls.

"Šajā situācijā šāds skandāls absolūti nav vajadzīgs abām pusēm. Šeit abu pušu intereses sakrīt," sacīja Daukšts, piebilstot, ka sabiedrība jebkuru slepenu un diplomātisku lietu parasti uzņem atturīgi. "Tā ir normāla sabiedrības attieksme pret diplomātijas bieži vien ne sevišķi korektajām attiecībām ar sabiedrību," teica politologs.

"Neviens skandāls, kurā ir iesaistītas divas valstis, nekad nevar būt izdevīgs. Padarot no elementāras diplomātijas jautājuma kaut ko tādu slēptu, mistisku, neizskaidrojamu, tas ir tas, kas šo skandālu vēl vairāk padziļina," teica Ozoliņa, uzsverot, ka patiesībā izveidojusies situācija ir elementāra, jo pat no mācību grāmatām ir zināms, ka citu valstu slepeno dienestu pārstāvji darbojas diplomātiskā korpusa ietvaros.

"Ja visus citu valstu spiegus izraidītu, diplomātiskais korpuss saruktu par 70%," norādīja Ozoliņa, piebilstot, ka šajā situācijā ir nepieciešams zināt lietas būtību, bet, visdrīzāk, mūsu ĀM vienkārši nemācēja izskaidrot situāciju sabiedrībai, savukārt nespēja noformulēt savu pozīciju padara mūsu valsti lokanu Krievijas priekšā.

Jau ziņots, ka skandāls ap Krievijas diplomātu sākas, kad "TV3" raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka no Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs. Vēlāk ĀM paziņoja, ka diplomāts no valsts nav izraidīts, un norādīja, ka tā uzskata par nepieņemamu nepatiesu ziņu izplatīšanu publiskajā telpā.

Vēlāk ĀM valsts sekretāra vietniece konsulārajos jautājumos Alda Vanaga laikrakstam "Diena" atzina, ka radusies "neordināra situācija" ar kādu Krievijas diplomātu, paskaidrojot, ka viņš esot Šengenas valstu melnajā sarakstā. Tajā iekļauj personas gan par sīkiem pārkāpumiem, gan arī par spiegošanu.

Melnais saraksts ir daļa no Šengenas informācijas sistēmas, kurai tagad pievienojusies Latvija. Ja kāda Šengenas dalībvalsts personu iekļāvusi tās melnajā sarakstā, uz viņu attiecas aizliegums uzturēties arī Latvijā. Izrādījies, ka sarakstā ir Krievijas diplomāts, kuram līdz gada vidum ir derīga Latvijas vīza. Tā dod viņam tiesības uzturēties Latvijā, taču viņam liegts apmeklēt kādu citu Šengenas līguma valsti.

Tomēr, ja diplomāts ir iekļauts Šengenas melnajā sarakstā, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir publiski jāizraida.

Ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Mareks Segliņš (TP) vakar Latvijas Televīzijai atzina, ka viņa rīcībā ir informācija, ka vēstniecības diplomāts Anatolijs Kogalovs ir "Krievijas specdienestu amatpersona", kas "darbojas noteiktos parametros". ĀM rīcībā esot visi nepieciešamie dati.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc Kogalovs no Latvijas nav izraidīts, Segliņš sacīja, ka šī persona ir "specdienestiem zināma" un dienestiem ir zināms, ko tā dara Latvijā. Attiecīgie dienesti nav vērsušies ar ziņojumu, ka šī persona kaut kā apdraudētu Latvijas drošību.
Lāsm