Zaudējumi atlīdzināti atbilstoši 2007.gada 21.decembrī noslēgtajam vienošanās protokolam, ar kuru Krievijas uzņēmums "Zapad-Transņefteprodukt" apņēmās brīvprātīgi atlīdzināt Latvijai nodarītos zaudējumus, kuri radās, plīstot uzņēmumam piederošajam maģistrālajam cauruļvadam un Baltkrievijas teritorijā vidē izplūstot naftas produktiem.
Pārskaitītā naudas summa atbilst precizētajai Latvijai nodarīto zaudējumu un avārijas seku likvidācijas izdevumu kopsummai, kuru Latvija pamatoja ar aprēķiniem, rēķiniem, pavadzīmēm, kvītīm, līgumiem un citiem zaudējumus apstiprinošiem vai izdevumus apstiprinošiem dokumentiem.
Līdz ar to strīds par Latvijas pusei nodarītajiem zaudējumiem un to kompensāciju ir atrisināts mierīgā ceļā, panākot brīvprātīgu vienošanos un to izpildot vienā maksājumā un bez vilcināšanās, uzskata Vides ministrija.
Jau ziņots, ka naudas ieskaitīšanai tika izveidots speciāls konts un tagad valdībai būs jālemj, kā šo naudu izmantot.
VidM Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebrs stāstīja, ka Valsts vides dienests, novēršot negadījumu, iztērēja 110 000 latu, bet kompensāciju nesaņēma. Papildu izdevumus pašvaldībām un Iekšlietu ministrijai kompensēja no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
"Valdība ir nolēmusi būvēt stacionārās aizsargbūves uz Daugavas, taču finansējuma šai iecerei nav. Mūsu priekšlikums ir novirzīt daļu naudas enkuru vietu izbūvei, kur varētu novilkt bonu virtenes. Tāpat varētu novirzīt finansējumu Iekšlietu ministrijai, lai iegādātos aprīkojumu, motorlaivu, bonu virtenes, skimerus, savākšanas traukus," stāstīja Bebrs.
2007.gada 25.aprīlī ministrijas pārstāvji tikās ar "Zapad-transnefteprodukt" ģenerāldirektora vietniekiem, kas atzina savu atbildību un izteica gatavību kompensēt noplūdes dēļ Latvijai nodarīto kaitējumu un radītos zaudējumus. Pagājušā gada jūnijā vides piesārņošanā vainīgajai Krievijas kompānijai "Zapad-Transnefteprodukt" VidM nosūtīja vēstuli, kurā informēja par pašvaldībām un videi nodarītajiem zaudējumiem un vides avārijas seku likvidēšanā iesaistīto Latvijas institūciju izmaksām.
Aprēķinātajos zaudējumos ietilpst dabas resursu nodoklis par ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vielām 33 368 latu apjomā. Daugavā ieplūdusi 4,171 tonna dīzeļdegvielas, aprēķinājuši eksperti. Izdevumi piesārņojuma novērtēšanai mērāmi 26 711 latu apjomā, bet izdevumi par piesārņojuma seku likvidāciju - 48 828 latu apjomā. Kopumā VidM pārraudzībā esošo iestāžu un pašvaldību zaudējumi ir 111 342 lati.
Nacionālie bruņotie spēki Daugavas piesārņojuma seku likvidācijai tērējuši 35 564,5 latus, Iekšlietu ministrijas resursu iesaistīšana izmaksājusi 177 216,5 latus.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 23.martā plkst.18.10 Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, notika avārija Krievijas kompānijai "Zapad-transnefteprodukt" piederošā naftas produktu maģistrālajā cauruļvadā "Družba". Avārijas dēļ, pēc pašas kompānijas vadības izteikumiem, vidē nonāca 220 tonnas dīzeļdegvielas.
Latvijas Zivju resursu aģentūra secinājusi, ka zivju resursus un to barības bāzi piesārņojums nav ietekmējis. Tomēr pavasarī dažādu organismu Daugavā ir bijis mazāk, tādēļ secināts, ka pastiprināta upes stāvokļa analīze jāturpina arī turpmāk.
Latvijā un pasaulē » Sadzīve
Latvija saņēmusi kompensāciju par dīzeļdegvielas noplūdi Daugavā
LETA, 07.01.2008. 09:50
Latvija ir saņēmusi 318 246 latu kompensāciju no Krievijas uzņēmuma "Zapad-Transņefteprodukt" par dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, informē Vides ministrijas (VidM) Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Kristīne Barševska.