Iekšlietu ministrs: Pasu viltošanas lietā aizdomās turamo personu lokā ir 19 cilvēki

Ministrs uzsvēra, ka aizdomās turamie vairs nestrādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Kopumā laika posmā no 2004. līdz 2005.gadam tikušas viltotas aptuveni 100 pases, atzina Segliņš.

Nesniedzot sīkāku ieskatu lietas apstākļos, iekšlietu ministrs atzina, ka lieta ir ļoti nopietna, tāpēc viņš personīgi sekošot līdzi tās izmeklēšanas gaitai.

Jau ziņots, ka Drošības policija veic izmeklēšanu kriminālprocesā par Latvijas pilsoņu pasu viltošanu un izmantošanu, kurā par aizdomās turētām atzītas deviņas personas, tai skaitā arī vairākas valsts amatpersonas, informēja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.

Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka personas viltoja dokumentus, kas kalpo par pamatu pasu izsniegšanai, tostarp pirmsuzskaites veidlapas un Latvijas Republikas pilsoņa iesniegumus, kā rezultātā tika izgatavotas un izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu pases personām, kurām uz to nebija likumīgas tiesības.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, iespējams, pases nelikumīgi varētu būt izsniegtas vairāk nekā 100 cilvēkiem. Iespējams, nelikumīgi izsniegto pasu īpašnieki ir NVS pilsoņi, tai skaitā pases varētu būt pārdotas atsevišķiem Krievijas pilsoņiem, kuri vēlāk iegādājušies nekustamos īpašumus Jūrmalā, liecina neoficiāla informācija.

No lietas materiāliem izriet, ka par pasēm maksāta nauda. Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījuma rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka īsta Šengenas zonas valsts pase melnajā tirgū varētu maksāt no 40 000 līdz 100 000 eiro (no 28 110 līdz 70 280 latiem). Līdz ar to šī varētu būt vērienīgākā kukuļošanas lieta Latvijā, ziņoja televīzijas raidījums.

Kriminālprocess klasificēts par noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 275.panta 2.daļas, 318.panta 2.daļas, 320.panta 2.daļas, 322.panta 2.daļas, 323.panta 2.daļas, tas ir - par Latvijas Republikas pilsoņu pasu viltošanu un izmantošanu, kas izdarīts atkārtoti mantkārīgā nolūkā, kā arī kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kukuļdošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Kriminālprocesā par aizdomās turētām atzītas deviņas personas, starp kurām ir arī vairākas valsts amatpersonas. Patlaban divām personām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Pārējiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Sīkāka informācija izmeklēšanas interesēs netiek sniegta. Par izmeklēšanas gaitu un tās rezultātiem sabiedrība tiks informēta, solīja Drošības policijas pārstāve. Pēc viņas teiktā, sabiedrība par šo kriminālprocesu tika informēta, ņemot vērā pēdējā laika pastiprināto interesi no atsevišķu plašsaziņas līdzekļu puses par kriminālprocesu.

Patlaban kriminālprocesā tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana.

Latvijā pasu izdevējiestāde ir PMLP. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka kriminālprocesā varētu būt iesaistīti PMLP esošie un bijušie darbinieki. Aģentūra LETA noskaidroja, ka PMLP sniedz atbalstu Drošības policijai lietas izmeklēšanā.

Visticamāk, saistībā ar kriminālprocesu par Latvijas pilsoņu pasu viltošanu un izmantošanu no amata aizgājusi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Olita Magone, kura iepriekš ieņēma PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora amatu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Magone varētu būt viena no pasu viltošanas lietā iesaistītajām personām.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS) apstiprināja, ka viņa ir saņēmusi Drošības policijas vēstuli par lietas izmeklēšanu, taču vēstules saturs ir konfidenciāls, tāpēc viņa atteicās par to sniegt sīkākus komentārus.

Gudele pastāstīja, ka sekretariāta vadītāja Magone 2.janvārī uzrakstījusi iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pienākumu pildīšanas pēc pašas vēlēšanās. Līdz ar to Magone no amata atbrīvota.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Magone 2007.gada sākumā sāka darbu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājas amatā. No 2003.gada līdz 2007.gada janvārim viņa bija Iekšlietu ministrijas PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta direktore.