Aizturēts iespējamais Ivanovas slepkava

Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis šodien žurnālistiem paziņoja, ka aizdomās turamais aizturēts jau divas stundas pēc slepkavības.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, policija vīrieti noķērusi "pa karstām pēdām" vairāku kilometru attālumā no slepkavības vietas.

Ķuzis informāciju par aizturētā personību nesniedz. Pagaidām aizdomās turamajam nav izraudzīts drošības līdzeklis. Kriminālpolicijas šefs uzsvēra, ka pagaidām ar aizturēto nekādas izmeklēšanas darbības nav veiktas, policija turpinot darbu notikuma vietā, veicot mājas apskati un fiksējot nozieguma pēdas.

Zvans par slepkavību Rīgas apvienotajā dežūrdaļā šonakt saņemts plkst.1.30. Uz notikuma vietu nekavējoties devās policijas darbinieki, kuriem nozieguma liecinieks, kāds ar nogalināto sievieti saistīts cilvēks, norādījis virzienu, kurā aizbēdzis iespējamais slepkava.

Policisti ielenkuši meža masīvu, kurā iebēdzis aizdomās turamais un kura perimetrs esot seši līdz septiņi kilometri.

Liels policistu palīgs aizdomās turamā notveršanā bijis sniegs. Pēc divu stundu pakaļdzīšanās pa pēdām, plkst.3.30 vīrietis ticis aizturēts.

Uzbrucējs no pagaidām nezināma ieroča, kas varētu būt mazāk nekā deviņu milimetru kalibra, uz sievieti izšāvis sešas reizes - viens šāviens bijis automašīnas virzienā, četri - sievietes ķermenī, bet viens - galvā.

Jau ziņots, ka Ivanova, kurai arī pašai līdz pagājušā gada jūlijam piederēja halles kapitāldaļas, tika nogalināta šonakt Rīgas rajona Garkalnes pagastā savas privātmājas pagalmā.

Uzsākts kriminālprocess par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Policijas darbinieki izvirzījuši divas versijas par slepkavības iemesliem - vai nu tas bijis laupīšanas uzbrukums vai arī slepkavība saistīta ar sievietes uzņēmējdarbību.

Ķuzis atzīmēja, ka slepkava no lidostas atbraukušo uzņēmēju gaidījis viņas mājā. Pirmā versija izvirzīta tādēļ, ka namā bijusi izjaukta vispārējā lietu kārtība.

Savukārt daudzo šāvienu skaits liek domāt vairāk par otro versiju. Tieši pēc šāvienu skaita un nozieguma izdarīšanas metodes esot pamats uzskatīt, ka šī varētu būt pasūtījuma slepkavība.

Policija pēta arī versiju, vai slepkavība nevarētu būt saistīta ar nogalinātās vīra uzņēmējdarbību un viņa pagātni, taču tā pagaidām neesot izvirzīta kā pamatversija.

Iepriekš policija no nogalinātās nebija saņēmusi ziņas par viņai izteiktiem draudiem, arī pati sieviete nebija nonākusi tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.

Ivanova bija zobārstniecības klīnikas "Elladent" vienīgā īpašniece un vadītāja, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati.

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka ar šo klīniku jau bijusi saistīta viena slepkavība. 1998.gadā stomatoloģiskajā kabinetā tika nošauts zobārsts Andrejs Mosins, kurš iepriekš strādāja "Elladent".

Savukārt vēl pirms tam - 1996.gadā - pie "Elladent" tika uzspridzināta Ivanova automašīna "Mercedes Benz". Tā bija pirmā reizi, kad tobrīd plašāk nepazīstamais Ivanovs nonāca preses uzmanības lokā, liecina aģentūras LETA arhīva dati. Vēlāk viņš masu mediju uzmanību izpelnījies vēl vairākārt, galvenokārt saistībā ar "skaļām" slepkavībām.

Zobārstniecības klīnikas "Elladent" pārstāvji aģentūrai LETA kategoriski atteicās sniegt komentārus par Ivanovas slepkavības iespējamajiem motīviem.

Ivanovai pilnībā piederēja arī SIA "Baltic Teledentistry Centre".

Līdz pagājušā gada jūlijam viņai piederēja 15% SIA "Arēna Rīga" kapitāldaļu, vēl 35% daļu - viņas dzīvesbiedram Ivanovam, bet pa 25% - Genādijam un Jeļenai Bondarikiem. Patlaban ar 35% kapitāldaļu "Arēna Rīga" līdzīpašnieks joprojām ir Ivanovs un ar 25% - Bondariks, bet Bondarikas daļu skaits sarucis līdz 10%. Uzņēmumam ir viens jauns līdzīpašnieks - 30% daļu pieder SIA "Arena Invest", kuras īpašniece ir Kiprā reģistrētā un Rema Razuma vadītā kompānija "Grantox Consult Limited".

"Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris noliedza iespēju, ka slepkavība varētu būt saistīta ar "Arēnu Rīga", jo "Ivanova bija uzņēmuma līdzīpašniece un arēnas saimnieciskajā darbībā neiesaistījās". Babris nevarēja nosaukt iespējamo slepkavības motīvu, norādot, ka viņam "nav nekādas nojausmas, kāpēc tā ir noticis".

Ar Igoru Ivanovu aģentūrai LETA nav izdevies sazināties, jo, iespējams, viņš atrodas ārzemēs.

Arī Ivanovu darījumu partneri - Bondariku ģimene - šobrīd ir ārzemēs, tāpēc ar viņiem sazināties neizdevās.

Kā ziņots, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados trīs citi uzņēmēji, kuri, tāpat kā Ivanovs, bija iesaistīti tirdzniecības centra "Europe Center" (tagadējais "Mols") izveidē, - Igors Conda, Aleksandrs Naumovs, Valērijs Ļihačovs - tolaik tika nogalināti. Smagi ievainots tika Condas slepkavības liecinieks Konstantīns Skripajs. Vēlāk arī viņš tika nogalināts.

Piecus gadus vēlāk - 2001.gadā - jau pret pašu Ivanovu tika vērstas aizdomas par saistību ar slepkavību. Tiesībsargājošās institūcijas un vairāki politiķi apliecināja, ka tiek pārbaudīta informācija par Ivanova un divu viņa bijušo kolēģu no milicijas laikiem Mihaila Saifuļina un Jurija Kreslova saistību ar vairāku spirta biznesā iesaistītu cilvēku slepkavību lietām.

Tomēr nevienam no viņiem oficiālās apsūdzības nekad nav izvirzītas, bet spirta biznesā iesaistīto Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavību, kā arī Māra Millera slepkavības mēģinājuma organizētājus tiesībsargājošajā iestādēm joprojām nav izdevies noskaidrot.

Neoficiāla informācija liecina, ka Ivanovs, iespējams, sniedzis liecības arī saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavību.

Ivanovs vienmēr noraidījis aizdomas par kriminālo pagātni. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" uzņēmējs savulaik uzsvēra, ka neesot saņēmis nekādas pretenzijas no drošības dienestiem. "Nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav," sacīja Ivanovs.

Kā skaidro uzņēmējs, ja viss, kas par viņu publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām viņu "nelaistu pār slieksni", taču, piemēram, 2005.gadā viņš saņēmis 65 miljonu eiro (45,7 miljonu latu) kredītu "Nordea" bankā.

Ivanova pārstāvju sagatavotajā informācijā norādīts, ka nekustamo īpašumu jomā viņš darbojas kopš 1993.gada, bijis viens no AS "Rīgas nekustamais īpašums" dibinātājiem. Deviņdesmito gadu sākumā esot nodarbojies ar mazuta piegādēm Latvijai un Baltkrievijai.