Kriminālprocesa likuma 282.panta ceturtā daļa nosaka, ka mājas arestā turētajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus. Tiesa savā lēmumā ir noteikusi Lemberga korespondences un sarunu kontroli, ierobežojusi Lemberga tikšanos un sazināšanos, izņemot tikšanos ar aizstāvi, kā arī ir pakļauta kontrolei ar Lembergu kopā dzīvojošo personu korespondence un sakaru līdzekļi. Savukārt Kriminālprocesa likuma 271.panta trešajā daļā paredzēts, ka ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus. Šādus priekšlikumus no 2007.gada 10.jūlija līdz šim brīdim prokuratūra nav iesniegusi, norāda advokāts.
Lembergs uzskata, ka Ģenerālprokuratūra un policija speciāli rada stāvokli, kad nav zināms viņam noteikto ierobežojumu apjoms un kontroles kārtība, lai jebkurā brīdī liegtu viņam saņemt ārsta palīdzību, medikamentus, pārtikas un saimniecības preces, ierobežotu tikties ar advokātiem, apsaimniekot māju, nelikumīgi rekvizēt korespondenci un neatbildēt pēc būtības uz iesniegumiem.
Lembergs savā iesniegumā pauž viedokli, ka policija, realizējot kontroli pār viņam noteikto mājas arestu, pārkāpj desmit Satversmes pantus, tajā skaitā 90.pantu, kas paredz, ka "ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības".
Advokāts norāda, ka pusgada laikā, kopš Lembergs atrodas mājas arestā, policija un Ģenerālprokuratūra liegusi Lembergam tiesības zināt savas tiesības.
"Šī patvaļa notiek Ģenerālprokuratūras vadībā, izmantojot apstākli, ka par Ģenerālprokuratūras patvaļu var sūdzēties tikai Ģenerālprokuratūrā, kur darbojas princips - vārna vārnai acīs neknābj," uzskata Lembergs. Tādēļ, lai aizstāvētu savas Satversmē garantētās tiesības, viņš nolēmis pieteikt bada streiku.
Ziņoja, ka kriminālprocess, kas tiek dēvēts par Ventspils amatpersonu lietu, tika sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
No šī kriminālprocesa tika izdalīts cits, kura gaitā 2006.gada 20.jūlijā Ventspils mēram uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā vairākkārt sevišķi lielā apjomā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, jo viņš kā kukuli esot pieņēmis AS "Kālija parks" dibinātājas Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un par tām viņam izmaksāti naudas līdzekļi.
Savukārt pamatlietas gaitā šā gada 14.martā prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu vairākkārt un lielā apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".
Lembergam kā drošības līdzeklis patlaban piemērots mājas arests. Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.
Viņa dēls Anrijs tiek turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu atkārtoti, lielā apmērā un organizētā grupā, kā arī par to, ka viņš atbalstīja valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, piedalīšanos mantiskā darījumā mantkārīgā nolūkā, kurai tas saistībā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts.
AS "Ventspils nafta" padomes loceklis Mamerts Vaivads, uzņēmēji Krists Skuja un Laimonis Junkers, komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane un advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks tiek turēti aizdomās par naudas legalizēšanu organizētā grupā, atkārtoti un lielā apjomā. Savukārt Ventspils uzņēmēju Ansi Sormuli tur aizdomās par naudas legalizēšanu lielā apjomā un par atbalstu kādai amatpersonai ņemt kukuļus un piedalīties mantiskos darījumos, kas tai aizliegti ar likumu.
Arī viņi visi savu vainu iepriekš nolieguši.
Patlaban ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis piemērots tikai Ventspils mēram, bet iepriekš vēl vairāki šajā lietā aizdomās turamie uz dažādiem termiņiem bijuši apcietināti vai aizturēti uz vairākām diennaktīm.
