"Dienas" aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti Valsts zemes dienesta noteikto cenu vērtē pretrunīgi. "Dramatiska tā nav, taču maza arī neliekas," norādīja lielas nekustamo īpašumu kompānijas vadītājs, kas vēlējās palikt anonīms. Viņš uzskata, ka pie šīs summas vēl būtu jāpieskaita vismaz 10 miljoni latu infrastruktūras sakārtošanai, kas kopējās izmaksas tikai sadārdzinātu.
Savukārt uzņēmuma "Latio" šefs Edgars Šīns uzskata, ka nekustamo īpašumu attīstītājam jābūt "lielam optimistam", lai pašreizējos tirgus apstākļos šādu summu varētu tērēt zemes iegādei vien. "Baiga summa," atzina Šīns.
Skeptisks bija arī Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis: "Diez vai par tādu summu kāds to zemi pirks."
JAU vadītājs Valters Māziņš jau iepriekš "Dienai" norādīja, ka vēl nezina, vai izmantos piedāvāto privatizācijas iespēju. Atbilde uzņēmumam jāsniedz līdz februāra beigām.
Šajā termiņā jāiekļaujas arī firmai "Rīgas jahtu centrs Andrejosta", kas bijušajā ostas teritorijā nomā jahtu piestātni. Šīs firmas pastarpināti lielākie īpašnieki ir ekspremjera Andra Šķēles (TP) ģimene un biznesa partneris Edgars Šķenderis. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras izsūtīto piedāvājumu 0,3 hektārus lielo teritoriju Šķēles ģimene var privatizēt par nepilniem diviem miljoniem latu. "Diena" noskaidrojusi, ka arī šis uzņēmums vēl nav izlēmis, vai izmantos privatizācijas piedāvājumu.
Arī JAU ir saistīts ar Šķēles vārdu. Šī firma pieder Norvēģijā reģistrētai firmai AS "Port Pro". Vēl pirms diviem gadiem tās īpašnieku vidū bija Aināra Šlesera (LPP/LC) kādreizējais biznesa partneris norvēģis Turmuds Stēne Juhansens un Jānis Leimanis - savulaik vadošs darbinieks Šķēles koncernā "Ave Lat grupa".
Pērn decembrī "Valsts nekustamie īpašumi" aptuveni 80 hektārus Andrejsalas un eksporta ostas zemes JAU piedāvāja privatizēt par 47 miljoniem latu. Izrādās, ka šajā pašā laikā privatizācijas pieteikumus izteikusi arī Privatizācijas aģentūra, kuras pārraudzībā atrodas zemes gabali, uz kuriem privatizētas valstij piederošās ēkas. Kopumā Privatizācijas aģentūra JAU vai tās īpašniecei "Port Pro" piedāvā nopirkt 36 hektārus par 25 miljoniem latu.
Privatizācijas likumdošana paredz, ka 40% no pirkuma summas JAU varēs maksāt sertifikātos. Tas iespējams likumdošanā atstātās spraugas dēļ. Proti, lai arī zemi, kas atradās ostas teritorijā, sākotnēji nedrīkstēja privatizēt un valdības mēģinājums steigšus to izslēgt no ostas teritorijas līdz 2006.gada 31.augustam izgāzās, uzņēmējiem netika liegts pieteikties šo zemi privatizēt. Šis pieteikums tagad, kad zeme vairs nav ostas teritorijā, kalpo par pamatu privatizācijas procesam. Ja likumā nebūtu šādu spraugu, uzņēmējiem zeme no valsts būtu jāizpērk skaidrā naudā.
Tiesa, JAU ir ieguvējs tikai tādā gadījumā, ja paspējis lēti nopirkt sertifikātus. Patlaban sertifikātu cena ir tuvu tā nomināla vērtībai - 28 latiem gabalā. JAU līdzīpašnieks Leimanis "Dienai" iepriekš norādīja, ka, "manuprāt, mums nav neviena sertifikāta".
Ja Andrejsalas nomnieki atteiksies zemi izpirkt, pēc noteikta laika privatizācijas procedūra tiks beigta. Ja kādā brīdī nomnieks tomēr vēlēsies iegūt zemi savā īpašumā, tā jau būs jāpērk par naudu pēc tirgus vērtības. Citām privātpersonām šo zemi privatizēt nav iespējams.
Jau ziņots, ka JAU iecerētā projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap miljardu eiro. Vecrīgai tuvējā teritorijā paredzēts izbūvēt daudzdzīvokļu un biroju ēkas. Kā centrālā ass iecerēts pasaulslavenā arhitekta Rema Kolhāsa projektētais Laikmetīgais mākslas muzejs, kuru plānots uzcelt pēc privātās partnerības principa. Tas nozīmē, ka JAU kā savu daļu varētu ieguldīt zemi, vai arī pēc privatizācijas piedāvāt valstij to atpirkt.
