Šlesers: Rīgas ostu nevajadzētu pārvērst par zoodārzu

Līdz ar pagājušajā nedēļā pieņemto Satversmes tiesas (ST) lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas ostas attīstības plāns, ostas attīstība tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, norādīja ministrs.

Vēsturiski Rīga ir veidojusies kā osta, taču tagad tas ir aizmirsts, sacīja Šlesers, aicinot ļaut Rīgas ostai attīstīties ekonomiski.

Viņš arī norādīja, ka starp dabas un cilvēku interesēm nepieciešams atrast līdzsvaru un putni savas ligzdošanas vietas varētu pārcelt uz citām vietām, kas netraucētu ostas attīstībai.

"Šobrīd esam nonākuši absurdā situācijā, jo ST lēmumu apstrīdēt nevar, tāpēc būs jādomā par izmaiņām attiecīgajos likumos vai pat Satversmes grozījumiem," sacīja Šlesers, atkārtoti uzsverot, ka ST lēmums apdraud Rīgas ostu.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajā laikā par radušos situāciju būs jālemj arī valdībai.

Kā ziņots, ST 17.janvārī par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam daļu, kas attiecas uz izmaiņām brīvostas teritorijā.

Plānojuma uz ostu attiecināmā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 115.pantam, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Saskaņā ar ST spriedumu apstrīdētā plānojuma daļa ir spēkā neesoša no tās spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 2006.gada 4.janvāra.

Tiesa noteica, ka Rīgas brīvostas teritorijā spēkā ir Rīgas attīstības plāns 1995.-2005.gadam un attiecīgie Rīgas pilsētas apbūves noteikumi.

Lieta tika ierosināta pēc "Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikuma. Rīgas dome šo pieteikumu neatzina par pamatotu.

ST spriedumā norādīja, ka lēmumi un normatīvie akti, kas var aizskart personas 115.pantā noteiktās pamattiesības, visbiežāk var būt saistīti ar nozīmīgu ekonomisko interešu īstenošanu. Satversmes 115.pants "a priori" neparedz pastāvošās vides saglabāšanu, liedzot ar ekonomiskajām interesēm saistītu projektu īstenošanu. Taču, izstrādājot teritorijas plānojumu, pašvaldībai pēc iespējas jālīdzsvaro sabiedrības ieinteresētība dzīvot labvēlīgā vidē, no vienas puses, un saimnieciskās attīstības veicināšana, no otras puses.

ST secināja, ka, izstrādājot apstrīdēto Rīgas teritorijas plānojuma daļu, ir pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stājās spēkā pasludināšanas brīdī. Spriedums tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".