Latvija izraida Krievijas diplomātu

Izraidītā vārds pagaidām netiek atklāts.

Šodien pie ĀM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Edgara Skujas izsaukts Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs, kuram iesniegta attiecīga nota.

Pamatojoties uz kompetento valsts drošības iestāžu informāciju, ĀM konstatējusi, ka viens no Krievijas vēstniecības diplomātiem ir veicis "darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu", un minētā diplomāta atrašanās Latvijā rada apdraudējumu valsts drošībai.

Ar "darbībām, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu", diplomātiskajās attiecībās parasti tiek saprasta spiegošana.

Saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 9.pantu Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) Krievijas diplomātu atzinis par "persona non grata".

Pirmais un līdz šim vienīgais Krievijas diplomāta izraidīšanas gadījums Latvijā notika 2004.gada aprīlī, kad "par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu" jeb spiegošanu tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tolaik apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.

Atbildot uz šo Latvijas soli, Krievija no valsts izraidīja Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu.

Savukārt tā paša gada maija vidū Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. 2003.gadā viņš par spiegošanu tika izraidīts no Igaunijas.

Šā gada decembrī izrādījās, ka Šengenas zonas līguma valsts tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļauts Krievijas vēstniecības diplomāts Anatolijs Kogalovs. Sab gan apgalvoja, ka Kogalova darbības formāts Latvijā nerada draudus nacionālajai drošībai.