"Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" piecu gadu laikā modernizācijā plāno ieguldīt aptuveni 30 miljonus eiro

Kā skaidro RER valdes priekšsēdētāja Grigorijs Uspenskis, tas būtu lielākais ieguldījums ne vien ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, arī šīs nozares ražotnēs visā Baltijā.

Pērn uzņēmumā ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro (1,8 miljoni latu), tiesa, investīcijas būtu bijušas daudz lielākas - aptuveni pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu), ja vien pasūtīto iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši līgumos paredzētajos termiņos.

Uspenskis norāda, ka pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotāju Baltijā. Pēc tam, kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas "EDS Holding", rūpnīcai ir parādījusies "otrā elpa", par ko liecina neto apgrozījums, kas pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu pieaudzis par desmit miljoniem latu jeb 75%. "EDS Holding" pieder arī AS "Latvo".

Jau patlaban vairākas RER ražotnes strādā divās maiņās, bet atsevišķi cehi sāk domāt par darbu trīs maiņās - RER strādājošo skaits tuvojas 1400.

Pērn darbu atsākuši arī vairāki agrāk iekonservēti aparātbūves ražotnes iecirkņi, RER konstruktori plāno jau 2009.gadā Krievijas tirgū piedāvāt jaunās paaudzes elektromašīnas elektrovilcieniem, ko jau sen izmanto vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Patlaban ražotie elektrovilcienu dzinēji ir vēsture, un tie tiks ražoti tikai esošo vilcienu remontiem vai modernizācijai, skaidro Uspenskis. Dažādas elektromašīnas un vadības ierīces tiek piegādātas Krievijas vagonbūvētājiem - Demjanskas mašīnbūves rūpnīcai, kas ražo elektrovilcienus un Tveras vagonbūves rūpnīcai, kas ražo pasažieru vagonus, kā arī "Luganskteplovoz", kas ir vienīgais elektrovilcienu ražotājs Ukrainā.

Patlaban tiek plānota rezerves daļu ražošana un piegāde Krievijas dzelzceļam. Lielākie tirgi ir Krievija, Ukraina, bet daļa izstrādājumu tiek realizēta arī Zviedrijā, Baltkrievijā un Polijā. Neliela daļa izstrādājumu paliek Latvijā - AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" vajadzībām.

Tāpat Uspenskis norādīja, ka interesi raisa iespējamā dalība Latvijā dzelzceļa pasažieru vilcienu un elektrovilcienu sastāva rekonstrukcijas un modernizācijas projektā, kā arī Krievijas dzelzceļa pasažieru vilcienu modernizācijas projektā.

Patlaban saņemto pasūtījumu ievērojamais apjoms liek maksimāli īsos termiņos virzīt modernizācijas procesus, kas ļaus ne tikai palielināt ražošanas jaudas un ienākumus, bet arī gūt peļņu, kuru investēt izpētē, jaunu produktu izstrādē.

2006.gadā RER tīrā peļņa bija 1,52 miljoni latu, bet pagājušajā gadā tā tiek lēsta divu miljonu latu apmērā. Modernizācijai naudu kompānija gūst ne tikai no peļņas, bet arī no banku ilgtermiņa kredītiem un īpašnieka līdzekļiem.

RER pārstāvis skaidro, ka uzņēmumam trūkst kvalificētu tehnologu, konstruktoru un citu augsti kvalificētu speciālistu. Ar bijušā Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija atbalstu RER šogad ieguvusi kvotu vairākās Krievijas augstākajās tehniskajās mācību iestādēs, un 11 RER stipendiāti šoruden dosies uz Krievijas mācību iestādēm apgūt zināšanas, lai pēc studijām atgrieztos strādāt Rīgā.

RER vidējā darba alga ir aptuveni 600 latu, labākie kvalificētākie darbinieki saņem aptuveni 1000 latu pēc nodokļu nomaksas.

RER akcijas tiek kotētas RFB Otrajā sarakstā.