Riekstiņš: Krievija vēlas uzlabot attiecības ar Eiropu

"Es sliecos ticēt, ka Krievijas vadība nonākusi pie slēdziena, ka viņiem jābūt ieinteresētiem attīstīt šīs pragmatiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm," laikrakstam saka Riekstiņš, norādot uz savulaik saspīlētajām Rīgas un Maskavas attiecībām.

Tajā pašā laikā "Financial Times" norāda, ka pēdējā gada laikā Maskavas attiecības ar vairākām ES dalībvalstīm, īpaši ar Lielbritāniju, ievērojami pasliktinājušās, taču Riekstiņš paudis pārliecību, ka atmosfēra mainīšoties pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām šī gada vasarā.

Rīgai esot izdevies attīstīt konstruktīvu dialogu ar Maskavu, neskatoties uz domstarpībām par Latvijā dzīvojošās ievērojamās krievu minoritātes statusu un padomju okupācijas tiesisko vērtējumu.

Laikraksts piebilst, ka laikā, kad Latvijas kaimiņvalstis apsūdz Krieviju energoresursu izmantošanā politisku mērķu sasniegšanai, Rīga mierīgi uzglabājot pašas Maskavas vajadzībām nepieciešamo Krievijas gāzi.

"Dabasgāzes jomā mums izdevies attīstīt ļoti labu sadarbību," apstiprina ministrs. "Mums nav bijis neviena gadījuma, kas varētu liecināt par sliktiem nodomiem šajā jomā."

"Pēdējā pusotra gada laikā mums izdevies uzlabot mūsu attiecības ar Krieviju," rezumē Riekstiņš. "Abas puses izrādījušas zināmu elastību. Tas rada pamatu sapratnei un savstarpējai cieņai."

Tajā pašā laikā "Financial Times" norāda, ka abām pārējām Baltijas valstīm - Igaunijai un Lietuvai - saglabājas saspīlētas attiecības ar Maskavu un ka Tallina cietusi pat no Krievijas "kiberuzbrukuma". Laikraksts arī atgādina, ka pagātnē Krievija bieži izrādījusi kādai no Baltijas valstīm īslaicīgu labvēlību, lai abām pārējām demonstrētu, kāda uzvedība no tām tiek sagaidīta.

Arī Riekstiņš intervijā atzinis, ka attiecībās ar Krieviju "mūsu dienaskārtībā joprojām ir daudz jautājumu, kuros mums ir domstarpības".

Latvijas ārlietu ministrs norāda arī uz Krievijas lēmumu izstāties no līguma par konvencionālo bruņojumu Eiropā, ko viņš raksturo kā "ļoti neveiksmīgu".

Maskava savu lēmumu, cita starpā, pamatoja ar to, ka līgums nepārklāj Baltijas valstis, kas tagad kļuvušas par NATO dalībvalstīm.

"Tas, ko mēs neesam gatavi darīt, bet ko daži Krievijas politiķi, iespējams, labprāt sagaidītu, ir kaut kāda veida politisks lēmums par mūsu Bruņotajiem spēkiem, par [karaspēka un bruņojuma lieluma] griestiem," uzsvēra Riekstiņš.