„Nekas nav noticis”

Šobrīd visi uzvārdi jau noskaidroti – pagaidām neizpaužamie paturēti slepenībā, bet oficiālie nodoti apspriešanai publiskajā telpā. Tāda ir normāla diplomātisko nesaskaņu risināšanas prakse – valsts A, apzinājusi nopietna apdraudējuma cēloni, izraida vainīgo B federācijas pilsoni, pāris dienu laikā seko atbildes solis no B puses, un diplomātiskā mija ir beigusies, A un B turpina viena otru sveicināt un smaidīt publiskām izstādēm paredzētajās fotogrāfijās. Taču šoreiz dīvaina šķita Latvijas amatpersonu izmisīgā liegšanās, žurnālistu apvainošana nepatiesu ziņu sniegšanā un valdošās kliķes lozunga „nekas nav noticis” ritmiska atkārtošana. Sākumā „neoficiāli vainīgo” iztirzāšana skāra Krievijas vēstniecības pirmos sekretārus, par kuriem „neviens neko nezināja”, bet žurnālisti uzdeva „muļķīgus jautājumus”. Vēlāk jau noskaidrojās, ka zināms pamats baumām ir radies – Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Anatolijs Kogalovs pamanījies iekļūt Šengenas zonas „melnajā sarakstā”, taču tas nebūt nenozīmēja, ka viņa darbošanās Latvijas robežās būtu pretlikumīga. Nepatīkamais starpgadījums bija atrisināts.

Kad no skandāla bija palikusi pāri vien vāji dzirdama atbalss, Latvijas Ārlietu ministrija 21.janvārī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, ka no Latvijas tiek izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Aleksandrs Rogožins. Tiem pašiem žurnālistiem, kas bija „palaiduši preses pīli”, ministrs atzina, ka jau pagājušā gada izskaņā bijis informēts par Rogožina pretvalstiskajām darbībām, taču neesot drīkstējis to izpaust. Atskatoties uz pērnā gada nogales notikumiem, jāatzīst, ka neērtāks brīdis politiskam skandālam nav iespējams – valstī bija ieradies Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, lai pieliktu punktu Latvijas – Krievijas robežlīgumam.

Latvijas Republikas oficiālās amatpersonas izvēlējās aizturēt elpu, lai pēdējā laikā pavasarīgajās attiecībās ar Krieviju nekas nesāktu smirdēt. Tas gan netraucēja apvainot žurnālistus un klaji melot pašu mājās. Pēc gandrīz mēnesi ilgas klusēšanas, Latvija atļāvās atbrīvoties no Rogožina, pretī saņemot atbildes gājienu Pētera Podvinska izskatā, kurš līdz šim pildīja otrā sekretāra pienākumus Latvijas vēstniecībā Krievijā. Oficiālā maiņa ir notikusi, un tautas kalpi var atviegloti uzelpot, lai tuvākajā laikā noskaidrotu, kurš palaidis muti un cik nopietni. Valdībai steigšus jāatgriežas pie valsts drošības likuma pārskatīšanas, lai Jaundžeikaram (Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs) beidzot būtu skaidrs, kas notiek Latvijā.

Nobeigumā vēl vēlētos uzdot jautājumu Pana Klekša stilā: „Vai nav dīvaini, ka tikai pāris dienas pēc Krievijas amatpersonas izraidīšanas, uz Latvijas – Krievijas robežas strauji pieaugusi smago automašīnu rinda?”. Jocīgs jautājums, ņemot vērā, ka „nekas nav noticis”.