Politiķi asi kritizē masu medijus par negatīvismu

Tiekoties ar Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāni Intu Brikši, Saeimas deputāti norādīja, ka Latvijas žurnālisti bieži ir nekompetenti, koncentrējas uz negatīvajām ziņām un nav attīstīta analītiskā žurnālistika.

Vairāki Saeimas deputāti norādīja uz žurnālistu kompetences trūkumu. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Pēteris Tabūns uzsvēra, ka patlaban apmēram 90% no visas mediju sniegtās informācijas veido negatīvās ziņas. "Žurnālistika ir koncentrēta uz negācijām, tāpēc grūti cerēt uz labiem laikiem," norādīja Tabūns.

Tāpat viņš pauda bažas par to, ka Latvijā mediji ir pirmā, nevis ceturtā vara, kā tam teorētiski vajadzētu būt. "Kādi ir mediji, tāda ir Saeima. Kāda ir Saeima, tāda ir valdība un politika," skaidroja deputāts. "Tas ir traģiski, ka tikko Saeimā ievēlēts deputāts jau pēc pirmās parlamentā pavadītās dienas tiek saukts par sliktu un korumpētu. Žurnālisti deputātus mēģina nospārdīt ar kājām."

Uz to LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne norādīja, ka Latvijā mediji kļūst par politisko procesu dalībniekiem un tā nav jauna parādība. Tāda situācija ir izteikta arī citās valstīs, piemēram, Krievijā.

"Es domāju, ka Saeima medijus uztver kā pirmo varu, bet tā nedomā sabiedrība," sacīja Brikše.

Skaidrojot negatīvo ziņu fenomenu, Brikše norādīja uz Atmodas laika politisko situāciju Latvijā, kad lielākā daļa sabiedrības zināmā mērā piedzīvoja vilšanos politiskajos spēkos. "Man ir grūti izskaidrot, kāpēc dominē sliktās ziņas, bet es domāju, ka saknes tam ir meklējamas 90.gadu sākumā, kad arī radās diskurss - politika ir slikta pēc definīcijas," skaidroja dekāne.

Sašutumu par mediju radīto negatīvismu sabiedrībā pauda arī Pauls Putniņš (ZZS), uzsverot: "Mediji ir iedēstījuši naidu pret valsti. Bet nācija bez valsts nevar pastāvēt."

Uz to Brikše atbildēja, ka nevajag ziņas dalīt sliktajās un labajās. "Drīzāk runa ir par to, ka sabiedrība vienkārši vēlas zināt, ko dara citi," norādīja dekāne.

Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis norādīja uz analītiskās žurnālistikas trūkumu Latvijā, ko pats skaidroja ar mazo tirgu un zemajām prasībām. "Mediji pārvēršas par dzelteno presi, kam arī sabiedrībā ir lielāks pieprasījums," uz kvalitātes trūkumu mediju tirgū norādīja Ābiķis.

Savukārt Brikše pastāstīja, ka patlaban mediji galvenokārt koncentrējas uz ātru naudas pelnīšanu - Latvijā gandrīz vispār nav kvalitatīvās žurnālistikas. "Turklāt būtisku lomu pēdējā laikā spēlē arī interneta vide - vairāki iespiestie mediji paralēli ziņas veido arī interneta formātā. Tāpēc jaunā žurnālistika būs interneta žurnālistika," uzsvēra LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne.

Komentējot situāciju nozarē, viņa uzsvēra - lai Latvijā spētu sagatavot profesionālus un kvalitatīvus žurnālistus, ir nepieciešams palielināt pasniedzēju skaitu universitātēs.

Patlaban LU bakalaura studijas komunikācijas zinātnē tiek realizētas trīs gadu laikā, tādēļ mācību process ir ļoti intensīvs. Lai šajā laikā studentu sagatavotu profesionālam darbam, būtu jāiegulda arī individuāls darbs ar katru studentu, kas pasniedzēju trūkuma un lielā studentu skaita dēļ nav iespējams, atzina Brikše.

Lai risinātu šo problēmu, Brikše norādīja uz nepieciešamību palielināt finansējumu uz vienu Sociālo zinātņu fakultātes studentu, kas patlaban ir nedaudz vairāk nekā 1000 latu gadā.

Sociālo zinātņu fakultātes dekāne pastāstīja, ka paši studenti, izklāstot savu viedokli par žurnālistikas studijām, norādījuši uz pretrunām starp to, ko māca universitātē, un to, kas jādara praksē. Piemēram, kāds students, atgriežoties no prakses redakcijā, pasniedzējiem atzinis, ka žurnālistam jāpārzina aktīva un bagāta valoda.

Tāpat studenti ir izteikuši vēlmi daudz vairāk iegūtās zināšanas izmantot praksē vēl studiju laikā, lai, nonākot darba tirgū, būtu maksimāli sagatavoti. Studenti arī atzinuši, ka mediju jomā pastāv trūkumi, par kuriem paši žurnālisti gan runā nelabprāt. Tāpat nereti tiekot pārkāptas ētikas normas.

Kā vienu no žurnālistu izaicinājumiem un konkurentiem Brikše nosauca tā saukto blogu jeb virtuālo dienasgrāmatu rakstītājus. "Tādā veidā savas jomas pārzinātāji piedāvā ļoti labus un arī analītiskus rakstus, kas izkonkurē žurnālistu, kuram vienlaicīgi jāpārzina vairākas tēmas," norādīja Brikše, atzīstot, ka mediju tirgū situācija patlaban ir sarežģīta.

Tai pašā laikā LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne nosauca arī iespējamos risinājumus, lai medijus padarītu profesionālākus un maksimāli kompetentus. "Galvenais izglītības nākotnes nosacījums ir pētniecība, studiju kvalitāte un mijiedarbība ar sabiedrību. Pēdējais nosacījums ietver sabiedrības spēju dot signālu par to, kas konkrētajā brīdī vispār ir vajadzīgs," skaidroja Brikše.

Tāpat Brikše norādīja uz nepārskatāmu valsts finansējuma plūsmu konkrēti LU. "Nauda LU ienāk pa posmiem, un mēs nevaram prognozēt, kad tas notiks un cik naudas būs. Ja mēs to zinātu, varētu jau laicīgi un ilgākam laika periodam izplānot tās izlietojumu," stāstīja Brikše.

Turpinot par līdzekļu izlietojumu, dekāne atzina, ka studiju maksas palielināšanai ir arī kāda pozitīva iezīme, proti, studenti kļūst prasīgāki, tāpēc arī LU ir jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

Runājot par nākotnes iespējām, Brikše uzsvēra, ka Latvijai ir jāspēj atrast sava niša izglītības jomā, ko varētu attīstīt, atzīstot, ka visas sfēras nav iespējams aptvert.

LU Sociālo zinātņu fakultātē mācās apmēram 2000 studentu, uz kuriem ir 60 štata pasniedzēji. Fakultātē ir četras nodaļas un viens pētnieciskais institūts. LU Sociālo zinātņu fakultātē darbojas 12 programmas.