Degoša automašīna ir dzīves realitāte, turklāt negaidīta, bīstama un grūti dzēšama

Degšana norit strauji

Parasti aizdegas automašīnas dzinēja nodalījums vai salons. Gan vienā, gan otrā gadījumā kaut ko var izdoties izglābt tikai tad, ja dzēšanu uzsāk nekavējoties, jo motora nodalījumā uguns ātri sastopas ar degvielu un eļļām, savukārt automašīnu salonu apdarē bieži izmantoti strauji uzliesmojoši sintētiskie materiāli. Faktiski rīcībai atvēlētas vien dažas minūtes vai pat mazāk. Turklāt jārēķinās, ka dzēst var nākties visai sarežģītos apstākļos.

Degot rodas ļoti augsta temperatūra, ko pavada intensīva liesmošana un biezi, indīgi dūmi. Svilstot plastmasai vai vadiem, tie var būt arī ļoti kodīgi. Tādēļ ir svarīgi, lai ugunsdzēšamais aparāts atrastos salonā un pa rokai, jo sameklēt to bagāžas nodalījumā starp citiem priekšmetiem un, iespējams, tumsā, var nebūt laika. Rīkojoties ar aparātu vai citiem dzēšanas līdzekļiem, jāņem vērā, ka degšanu sevišķi veicina liesmām piekļuvis svaigs gaiss un caurvējš. Tādēļ speciālisti dzinēja vai salona degšanas gadījumā neiesaka uzreiz raut vaļā motora pārsegu vai auto durvis, bet veikt dzēšanu, vien nedaudz paverot tās.

Vairumā gadījumu standarta aprīkojumā esošā ugunsdzēšamā aparāta lietošana ir efektīva tikai pašā sākumā. Liesmām strauji izplatoties, ar to var nepietikt. Jāņem vērā, ka ugunsdzēsības aparāts ir ierīce ar noteiktu derīguma termiņu, tādēļ diezin vai pirms pieciem gadiem bagāžniekā iemests baloniņš būs kas vairāk par parastu lieko kravu.

Vispirms - izsēdināt cilvēkus

Nereti cilvēki domā, ka auto degšana ir parādība, kas piemeklē kaut kur sētmalē stāvošus graustus. Taču deg arī jauni un braucoši auto. Tādēļ svarīgi ielāgot: tikko sajūtot deguma smaku, spēkrats jāaptur. Vissvarīgākais - nekavējoties jāizsēdina pasažieri. Turklāt jāņem vērā, ka bērni, sevišķi degšanas situācijā, var nespēt atvērt sēdeklīšu sprādzes, tādēļ bez citu palīdzības neiztiks. Svarīgi arī tūlīt pēc degšanas pazīmju parādīšanās pārtraukt strāvas padevi - izslēgt aizdedzi vai pat atvienot akumulatora klemmi, ja tas ir iespējams. Tā var izrādīties karsta, tādēļ jāsatver ar cimdu vai drānu. Ugunsdzēsēji akumulatora atvienošanu, kaut vai noraujot vadu, iesaka arī jebkuras nopietnākas autosadursmes gadījumā, lai novērstu aizdegšanos iespējamā īssavienojuma dēļ. Dažkārt autovadītāji no tā vairās, jo baidās sabojāt spēkrata "elektroniskās smadzenes", taču šādā brīdī tas var izrādīties mazākais ļaunums.

Daudziem cilvēkiem ir priekšstats, ka auto degšanas gadījumā tūlīt sprāgst degvielas tvertne. Taču ugunsdzēsēji norāda, ka šādi incidenti notiekot visai reti. Bāka, kas parasti ir spēkrata apakšējā daļā, ir salīdzinoši pasargāta. Cits ugunsbīstams automezgls, par ko vadītāji iedomājas retāk, ir izpūtējs ar gāzu katalizatoru, kurš spēj sakarst līdz pat 900 grādu temperatūrai. Šādos gadījumos, braucot pa sausu zāli, tas bieži vien ir bijis par iemeslu kūlas un meža ugunsgrēkiem.

Arī paši vainīgi

Īssavienojums - izplatītākais automašīnu aizdegšanās iemesls - ir bīstams jebkurā spēkrata mezglā. To var izraisīt gan pašdarināti "risinājumi", gan nepareizi savienoti vadi, neatbilstoši drošinātāji, to defekti, elektroierīču mehāniski bojājumi. Savulaik, kā skaidro ugunsdzēsēji, biežs aizdegšanās iemesls bijusi monētu likšana drošinātāju ligzdās. Taču nopietnu apdraudējumu var radīt arī mazkvalificēts automehāniķis vai elektriķis. Tādēļ, uzstādot jaunu aprīkojumu un labojot veco, svarīgi, lai to veiktu profesionāls speciālists autoservisā, kurš ir atbildīgs par sava darba kvalitāti. Čeks par veikto pakalpojumu nav ne lieka formalitāte, ne nevajadzīga makulatūra, bet gan dokuments, kurš noteikti jāsaglabā, ja nu nāktos vērsties pēc kompensācijas piedziņas.

Taču nereti arī paši autovadītāji ir savu spēkratu nosvilšanas vaininieki. Pavirši izņemta mūziku atskaņojošā ierīce un neizolēti vadu gali autosalonā ir gluži parasta parādība. Tāpat kā nevērīga smēķēšana, izsmēķus nosviežot uz grīdas vai citur. Turklāt gadās, ka nelīdz arī nodeguļa izmešana no braucoša auto - smēķis, vēja plūsmas nests, ielido pa aizmugurējo durvju logu atpakaļ salonā un turpina gruzdēt. Nevīžība var dārgi maksāt arī tad, ja netiek veikta dzinēja nodalījuma uzkopšana, ļaujot tam "apaugt" ar eļļainu kārtu, kā arī lupatu turēšana sakarstošu motora virsmu tuvumā. Protams, lieki to normālam autovadītājam piebilst, taču ugunsdzēsēju praksē bijuši arī visai ekstrēmas muļķības gadījumi. Tā, kā stāsta I.Veisa, savulaik nodedzis kāds smagais automobilis, kura vadītājs ziemas salā zem bākas bija sakūris uguni, lai pasildītu dīzeļdegvielu.

Ja auto deg:

- tas nekavējoties jāaptur un jāizsēdina pasažieri;
- jāizslēdz aizdedze vai strāvas piegāde no akumulatora pilnībā;
- ugunsdzēšamais aprāts jātur pa ķērienam;
- auto spēj nodegt dažās minūtēs;
- dzēšana ir efektīva, ja to sāk nekavējoties;
- jāvairās degšanas vietai pievadīt svaigu gaisu un vēja vilkmi;
- izdalās biezi, indīgi dūmi un liels karstums.