Zinātnieki radījuši "bezasaru" sīpolus

Šis atklājums varētu nozīmēt, ka tiks atrisināta viena no mūžsenajām kulinārijas mīklām: kāpēc vienkārša sīpola griešana kož acīs un liek līt asarām?

Jaunzēlandes zinātniskās pētniecības institūts "Crop and Food" izmantoja gēnu "apklusināšanas" tehnoloģiju, lai panāktu pavērsienu, kas, cerams, radīs sīpola prototipu, kurš varētu nonākt tirgū desmit gadu laikā.

Institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Kolins Īdijs teica, ka projekts sācies 2002.gadā, kad japāņu zinātnieki atrada gēnu, kurš ir atbildīgs par asaras izraisošo aģentu.

"Iepriekš mēs domājām, ka asaras izraisošais aģents rodas spontāni, griežot sīpolu, taču viņi pierādīja, ka to vada ferments," viņš teica.

"Šeit, Jaunzēlandē, mēs spējām ievadīt sīpolos DNS, izmantojot austrāliešu zinātnieku izstrādāto gēnu "apklusināšanas" tehnoloģiju. Šī tehnoloģija rada sekvenci, kas sīpolā atslēdz asaras radošo gēnu, lai tas neražotu fermentu. Tādēļ, kad jūs griežat šo dārzeni, tas neizraisa asaras."

Īdijs teica, ka, neļaujot sēra savienojumiem pārvērsties par asaras radošu aģentu un novirzot tos uz savienojumiem, kas ir atbildīgi par aromātu un veselību, šis process varētu pat uzlabot sīpola garšu.

"Mēs ceram saistīt ar sīpolu daudzus patīkamus un saldus aromātus bez rūgtā, kodīgā faktora, kas izraisa asaras."

Šis pavērsiens izraisījis interesi ārvalstīs pēc starptautiskā simpozija Nīderlandē un pēc tam, kad žurnāls "Onion World" attēloja Īdija darbu uz sava decembra numura vāka.

Īdijam institūtā ir vairāki sīpolu modeļi, taču viņš norāda, ka būs vajadzīgi 10 līdz 15 gadi, pirms katrā mājā parādīsies "bezasaru" sīpoli.

"Tas ir interesants projekts, jo tas ir orientēts uz patērētājiem, un visi to uzskata par labu biotehnoloģijas atklājumu," viņš teica. "Gēnu "apklusināšanas" sistēmu var izmantot arī cīņā pret vīrusu izraisītām slimībām, un biotehnoloģija vispār var palīdzēt mums iegūt izturīgākas ražas."