„Lai arī skolotāja arods valstī joprojām nav pietiekami novērtēts, esam spēruši soli, lai novērstu situāciju, kad vienas nozares pedagogi saņem mazāk par citiem. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, jautājums par atalgojumu nozarē joprojām paliek Kultūras ministrijas prioritāšu sarakstā,'' uzsver kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Līdz ar grozījumiem budžetā kultūrizglītības pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanai un izlīdzināšanai paredzēts piešķirt 919, 6 tūkst. latu, tostarp KM padotības profesionālo mūzikas un mākslas skolu pedagogiem un vadītājiem 539,4 tūkst. latu, pašvaldību dibināto kultūrizglītības iestāžu pedagogiem 367,9 tūkst. latu un privātajām kultūrizglītības iestāžu pedagogiem - 12,3 tūkst. latu. Finansējums valsts budžeta grozījumos apstiprināts saistībā Ministru kabinetā (MK) pieņemtajiem grozījumiem par pedagogu darba samaksas noteikumiem, kas stājās spēkā ar 1.septembri. Tie paredz izmaiņas pedagogu darba samaksā - zemākās mēneša darba algas paaugstināšanu par 10 %, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem minimālo atalgojumu. Sākot ar 1. septembri, jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu, kas lielāks par 10 gadiem, zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā. Tie pedagogi, kuri ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 4. pakāpi, par pedagoģisko darbu saņems piemaksu 8 % apmērā. Pedagogi, kuri ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 5. pakāpi, par veikto pedagoģisko darbu saņems piemaksu 12 % apmērā. Savukārt izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku mēneša darba algas likmes palielināsies par 10 %.
Saskaņā budžeta grozījumiem KM veiks pašvaldību un privāto dibinātāju profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmās nodarbināto pedagogu atalgojumam paredzētā finansējuma pārrēķinu par periodu no šā gada septembra līdz decembrim, paaugstinot līdz šim noteikto minimālo, aprēķinos izmantojamo samaksu par pedagoģisko likmi no līdzšinējiem 255 latiem uz 280 latiem par pedagoģisko likmi. Tādējādi papildu finansējums pedagogu darba samaksas nodrošināšanai dos iespēju paaugstināt minimālo samaksu par pedagoģisko likmi un nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu visās kultūrizglītības iestādēs par vismaz 25 latiem par pedagoģisko likmi.
2012. gada valsts budžeta grozījumos noteiktais papildu finansējums paredz arī KM padotībā esošo mūzikas un mākslas vidusskolu kultūrizglītības pedagogu atalgojuma izlīdzināšanu, salīdzinot ar citu dibinātāju profesionālo vidējo izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs darba samaksa par pedagoģisko likmi bija lielāka, kas veicināja kvalificētu pedagogu aiziešanu no KM padotības izglītības iestādēm. Tādējādi piešķirtais finansējums KM padotības profesionālajām vidusskolām pedagogu darba samaksas izlīdzināšanai dos iespēju palielināt samaksu par pedagoģisko likmi vidēji vēl par 69 latiem, savukārt iestāžu vadītājiem un to vietniekiem - vidēji par 37 latiem. Budžeta grozījumos noteiktais papildu finansējums veicinās kvalificētu pedagogu palikšanu valsts dibinātajā mūzikas un mākslas vidusskolās.
Mūzikas, mākslas, dizaina un horeogrāfijas skolas visā Latvijā piedāvā kvalitatīvu kultūrizglītību, saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, veicinot radošu un daudzpusīgu personību attīstību. Latvijā darbojas 14 valsts dibinātas profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes, 143 pašvaldību dibinātas un 5 privātās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas vai dejas programmas, kā arī 2 pašvaldību dibinātas profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes.