Līdz ar to tā dēvētajā Grinberga lietā, kurā Lembergs apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu, atstāts spēkā Lembergu attaisnojošs spriedums.
Kā ziņots, tā dēvēto Grinberga lietu AT Senāts skatīja kasācijas kārtībā, pamatojoties uz prokurora Lejas iesniegto sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu.
Iepriekš Kurzemes apgabaltiesa krimināllietu skatīja apelācijas kārtībā. Pirmās instances tiesa - Kuldīgas rajona tiesa - Lembergu pilnībā attaisnoja, taču spriedumu apelācijas kārtībā pilnībā pārsūdzēja prokurors.
Prokurors toreiz lūdza piemērot Lembergam sodu 150 minimālo mēnešalgu apmērā pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā lūgts piemērot pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu, ja tas saistīts ar apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā vai ar neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu.
Prokurors uzskatīja Kuldīgas rajona tiesas spriedumu par nelikumīgu un nepamatotu, jo tiesa, viņaprāt, ir gan nepareizi interpretējusi krimināllietas pareizā izlemšanā nozīmīgus normatīvos aktus, tostarp KL normas, gan veikusi vienpusīgu un neobjektīvu faktisko apstākļu vērtēšanu, teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā medijiem.
Neievērojot Kriminālprocesa likuma 525.panta otrās daļas 3.punkta prasības, tiesa, pēc prokurora domām, bez likumīga pamata noraidījusi daļu no apsūdzības pierādījumiem, ar kuriem pamatota apsūdzība, bet ievērojamu daļu no pierādījumiem, uz kuriem pamatota apsūdzība, vispār nav vērtējusi.
Pēc tiesas ieskatiem, prokuratūrai nav izdevies pierādīt Lemberga vainu apsūdzībā pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Ojāra Grinberga (JL) iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu 2005.gada 23.februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.
Tāpat netika pierādīta Ventspils mēra vaina pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, cenšoties panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).
Iepriekš Kuldīgas tiesa tomēr ir konstatējusi, ka Lembergs pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu, taču neesot pierādīts, ka Lemberga darbības būtu traucējušas valdības rīkojuma izpildi.
