Viesstrādnieku iebraukšanu Latvijā neatbalsta 62% respondentu, bet 29% respondentu atbalsta viesstrādnieku iebraukšanu Latvijā.
Atbalstītāju vidū vairāk ir cilvēki ar nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību, respondenti ar lielākiem ienākumiem un krievvalodīgie.
61% respondentu uzskata, ja tiktu atviegloti noteikumi viesstrādnieku iebraukšanai Latvijā, tad viņiem būtu jāstrādā mazkvalificēti darbi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka viesstrādniekiem nebūtu jāstrādā atbildīgos amatos medicīnas un finanšu jomā, kā arī valsts sektorā.
Pēc respondentu domām, viesstrādniekiem būtu jāstrādā ražošanas nozarēs - lauksaimniecībā, rūpniecībā un būvniecībā.
Kā pozitīvas sekas viesstrādnieku iebraukšanai visbiežāk no respondentu puses tika minētas darba tirgus stabilizēšanās un ražošanas nozares uzplaukums, tomēr 34% respondentu nesaskata pozitīvas sekas.
Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viesstrādnieku iebraukšana Latvijā veicinās pašreizējo darbinieku aizstāšanu ar viesstrādniekiem un ka uzņēmēji nopelnīs uz zemo algu rēķina, kā arī palielināsies sociālā neapmierinātība.
Par darba vietu trūkumu visvairāk baidās cilvēki ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem, bet cilvēki ar vidējo un nepabeigtu augstāko izglītību salīdzinoši vairāk uzskata, ka saasināsies etniskās problēmas, kas veidos nacionālās identitātes apdraudējumu.
89% respondentu uzskata, ka viesstrādniekiem obligāti jāapgūst valsts valoda. Latviešu vidū valsts valodas apgūšanu uzsver 95% respondentu, bet krievvalodīgo vidū - 80%.
Līdzīgus uzskatus var arī novērot jautājumā par pilsonības iegūšanas noteikumiem - 62% uzskata, ka būtu nepieciešami stingrāki pilsonības iegūšanas noteikumi viesstrādniekiem. Latviešu vidū stingrākus pilsonības iegūšanas noteikumus uzsver 71% respondentu, bet krievvalodīgo vidū - 49% respondentu.
Interneta aptaujā, kas tika veikta no 22.janvāra līdz 29.janvārim, piedalījās 1251 respondents.
