Viņš sacīja, ka Latvijas Banka (LB) un valdība patlaban ir visai sarežģītā situācijā. Inflācija joprojām ir augsta, taču vienlaikus pastāv liela varbūtība, ka ekonomikas pieaugums turpmāk piebremzēsies pārāk strauji.
Augstā inflācija lielā mērā ir iepriekšējo trīs gadu pārāk straujā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma sekas. Tā ietekmi uz cenām vēl kādu laiku varēs just, taču patlaban jau ir jādomā par to, kā veicināt sekmīgāku ekonomikas attīstību nākotnē, nevis par to, ko vajadzēja citādāk darīt iepriekšējos gados.
Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd vēl vairāk piebremzēt ekonomikas pieaugumu inflācijas apkarošanas vārdā tiešām nav nepieciešams, kā to liecina jaunākie importa un mazumtirdzniecības dati, uzsver eksperts. Iekšzemes pieprasījums šobrīd jau ir kļuvis diezgan vājš.
Strautiņš atzīmēja, ka, ja ir iespējams mazināt pasaules enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz patēriņa cenām, neapdraudot infrastruktūras uzņēmumu attīstībai, arī tas ir jādara. Taču šķiet, ka valdības iespējas šajā jomā ir ļoti nelielas. Ja ir iespējams bremzēt cenu pieaugumu ar konkurences veicināšanu, arī šī pašsaprotamā iespēja ir jāizmanto. Var gan visai droši prognozēt, ka daudz lēnākais pieprasījuma pieaugums palielinās konkurences intensitāti, neatkarīgi no tā, vai valsts īstenos kādus īpašus pasākumus šajā jomā.
Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) izteica virkni ļoti atbalstāmu priekšlikumu ekonomikas stabilizācijai, piemēram, vienmērīgākas valsts pasūtījumu plūsmas nodrošināšanai un Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. To īstenošana palīdzētu līdzsvarot iespējamu privātā sektora pieprasījuma pārmērīgu svārstību ietekmi.
Tāpat var atbalstīt ekonomikas ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) izteiktos priekšlikumus par nodokļu sistēmas uzlabošanu, kuru rezultāts būtu nodokļu nastas pārdale no jaunas vērtības radīšanas uz patēriņu, padarot to draudzīgāku uzņēmējdarbībai, norādīja bankas pārstāvis.
Arī "Nordea Markets" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš skaidroja, ka inflācija parasti ataino ekonomikā notiekošo ar novēlošanos. Tā kā Latvijas ekonomikas attīstībā ir vērojamas tendenču izmaiņas, tad inflācijas rādītāji to parādīs nākamajos mēnešos. Inflāciju vajag apkarot un daudz kas sfērās kurās var ko izdarīt jau ir izdarīts, tikai augļi neienācās tūlīt, bet vēl brītiņu jāpagaida.
Ir virkne lietu kuras ietekmēt nav iespējams, piemēram, energoresursu cenu izmaiņas pasaulē, un tās vēl kādu laiku atstās negatīvu ietekmi uz inflācijas rezultātu, uzsvēra analītiķis.
Jau ziņots, ka pēc ilgām diskusijām vakar valdībā panākta vienošanās par papildu soļu veikšanu ekonomikas stabilizācijai.
Godmanis preses brīfingā žurnālistus informēja, ka valdība iepazinusies ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par inflācijas mazināšanas plāna rezultātiem, kā arī noklausījusies LB sniegto ziņojumu. Ar savu redzējumu klātesošos iepazīstinājis arī pats Godmanis. Par konkrētiem soļiem valdība varētu vienoties gan tikai nākamnedēļ.
Pamatuzstādījums esot nodrošināt, lai visus institūciju darbība tautsaimniecības stabilizācijas jomā būtu vienota, un patlaban neesot nekādu pretrunu, lai turpmāk darbotos vienotā virzienā, norādīja premjers.