Aptaujājot lielākos Latvijas mazumtirgotājus, laikraksts izveidojis 50 visvairāk pirkto pārtikas produktu sarakstu 16 produktu grupās, uz kuriem balstījies cenu monitorings. Šo produktu cenas fiksētas 16 lielveikalos un četros tirgos. CSP šādus datus publiskot atsakās un skaidro, ka konkrētos pārtikas produktus, ko pārvalde iekļauj inflācijas aprēķinā, nosaka, konsultējoties ar veikaliem.
"Tas, ko cilvēki visvairāk pērk, veikalā redzams arī vizuāli - pēc produktu izvietojuma," sacījis CSP Patēriņa cenu indeksu daļas, kas apkopo inflācijas rādītājus, vadītājs Oskars Alksnis. Viņš arī paskaidrojis, ka katrā veikalā CSP pētīto produktu saraksts var būt atšķirīgs: "Ja, piemēram, "Super Netto" nav "Balticovo" olu, tad šajos veiklos pierakstām cita ražotāja produkcijas cenas, kas šeit pirkta visvairāk."
Analizējot pārtikas produktu cenas, atklājušās vairākas kopsakarības, radot šaubas par konkurenci Latvijas mazumtirdzniecībā. Piemēram, laikraksts atklājis, jo lielāks veikals, jo augstākas cenas un pat vienā veikalu ķēdē identiskiem produktiem cenas krasi atšķiras, radot priekšstatu, ka tirgotāji tās nosaka, kā ienāk prātā, jo pircēji tās būtiski neanalizē.
"Vai arī inflācijas rādītāju atšķirības cēlonis meklējams konkurences trūkumā, apgalvot nevar. Paši tirgotāji gan to kategoriski noliedz," raksta laikraksts. "Visvairāk pirktajiem produktiem liekam mazāku uzcenojumu, jo to noietam ir sīvāka konkurence - šos produktus parasti piedāvā turpat visi veikali," galvojis "Maxima" vadītājs Jānis Stakens. Viņš arī norādījis, ka šo produktu aprite ir salīdzinoši ātrāka, bet mazāk populāriem produktiem, kā arī veikalu piedāvātam ekskluzīvākam sortimentam - lēnāka, tādēļ tiem tirgotāji nosakot augstāku uzcenojumu.
Konkurences padomē (KP) solīts, ka arī jautājums par uzcenojuma atšķirībām tiks ietverts KP patlaban veiktajā visaptverošā pētījumā par konkurences apstākļiem un situāciju mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos. Kamēr pētījums nebūs pabeigts, padome neko vairāk par to nestāsta.
