NBS no 2007.gada 1.janvāra pilnībā pārgāja uz personālsastāva komplektēšanu ar profesionālā dienesta karavīriem, civilajiem un militārajiem darbiniekiem. Latvija ir pirmā valsts Baltijas jūras reģionā, kurai ir profesionāli Bruņotie spēki un kuros dienē ievērojams skaits karavīru sieviešu.
Pagājušā gada sākumā Bruņotajos spēkos dienēja 861 sieviete jeb aptuveni 17% no kopējā personālsastāva skaita. 2006.gada sākumā Bruņotajos spēkos dienēja 833 sievietes jeb 18,19%, bet 2005.gadā - 758 sievietes jeb 17,25%. Stafeckis atzīmēja, ka citu NATO dalībvalstu Bruņotajos spēkos sieviešu skaits sasniedz vidēji 8 - 13%.
Dati liecina, ka karavīru skaitam Bruņotajos spēkos pakāpeniski palielinoties, arī karavīru sieviešu skaits palielinās, tomēr attiecībā pret kopējo personālsastāva skaitu procentuāli sarūk. Tas saistīts ar ieviesto kārtību, kura paredz, ka profesionālajā militārajā dienestā iesauktie tagad militāro karjeru var sākt veidot tikai vienībās ar specifiski militāriem uzdevumiem un kur nav tik daudz ar militāro uzdevumu izpildi nesaistītu specialitāšu, bet pirms nokļūšanas šajās vienībās Kājnieku skolā Alūksnē vēl ir jāapgūst pamata militārās zināšanas.
Stafeckis norādīja, ka Bruņotajos spēkos, īpaši pavēlniecībās, ir daudz tādu specialitāšu, kuras nav tieši saistītas ar militāro uzdevumu izpildi, piemēram, finanšu, grāmatvedības, lietvedības, apgādes un citas specialitātes, un kurās pārsvarā amatos ir iecelti karavīri sievietes. Neskatoties uz to, viņas ir arī apakšvienību komandieres vai, piemēram, ložmetējnieces un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistes, un ir piedalījušās arī starptautiskās operācijās, uzsvēra NBS pārstāvis.
Sievietēm profesionālajā militārajā dienestā Latvijā netiek izvirzītas atsevišķas prasības un noteiktas privilēģijas vai ierobežojumi, tādējādi ievērojot dzimumu līdztiesības principu.
2007.gada sākumā veiktajā pētījumā "Latvijas sabiedrības viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem" 30,4% aptaujāto atzina, ka Bruņotajos spēkos dienē pārāk daudz sieviešu. Savukārt 34,5% aptaujāto šādam apgalvojumam nepiekrita, bet 35,1% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Profesionālajā dienestā sievietes tiek iesauktas uz vispārīgiem noteikumiem ar vienu izņēmumu - fiziskās sagatavotības normatīvi sievietēm ir zemāki nekā vīriešiem. 3000 metru kross vīriešiem jāveic 14 minūtēs, bet 1500 metru kross sievietēm - deviņās 9 minūtēs un 30 sekundēs, roku saliekšana iztaisnošana balstā guļus divās minūtēs vīriešiem jāveic 30 reizes, bet sievietēm - desmit reizes, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana divās minūtēs vīriešiem jāveic 50 reizes, bet sievietēm - 30 reizes. Atšķirīgi fiziskās sagatavotības pārbaudes normatīvi saglabājas arī dienesta laikā.
Arī dienesta gaitā sievietēm tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā karavīriem vīriešiem gan civilās un militārās izglītības iegūšanai, gan iecelšanai amatā vai paaugstināšanai dienesta pakāpē. Amatalga Bruņotajos spēkos tiek maksāta atbilstoši karavīra reālajai dienesta pakāpei un izdienai, tādējādi sievietes saņem tādu pašu atalgojumu kā vīrieši. Analizējot militārās disciplīnas pārkāpumus, karavīra dzimums netiek ņemts vērā.
NBS nav noteikts pieļaujamais sieviešu skaits vai procenti, nav noteiktas arī tās vienības vai atsevišķas specialitātes un amati, kuros nedrīkstētu dienēt sievietes. Šāds dokuments netiks izstrādāts arī tuvākajā nākotnē, sacīja Stafeckis.
Laikā no 1991.gada rudens līdz 2006.gada 24.novembrim, kad dienestu beidza obligātā militārā dienesta pēdējā iesaukuma karavīri, dienestu NBS vienībās un Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs pildīja 40 718 jaunieši. Lai arī likums pieļāva sievietēm uz brīvprātības principa no 19 gadu vecuma pildīt obligāto militāro dienestu, tikai trīs sievietes bija izteikušas šādu vēlmi, bet netika iesauktas dienestā, jo neatbilda noteiktajām veselības prasībām. Stafeckis atgādināja, ka pēdējais iesaukums obligātajā militārajā dienestā notika 2005.gada 24.novembrī.
Līdz 2007.gadam netika veikti socioloģiskie pētījumi, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli jautājumā par sieviešu dienestu Bruņotajos spēkos. Atsevišķos rakstos un televīziju sižetos sieviešu dienests Bruņotajos spēkos līdz šim ir uztverts pozitīvi un nav akcentēts kā kaut kas sabiedrībai neierasts vai nepieņemams. Stafeckis gan atzina, ka atsevišķu dažāda līmeņa komandieru nostāja par sieviešu dienestu ir arī noraidoša un šī nostāja ir pausta arī publiski.
Stafeckis atgādināja, ka iesauktie profesionālā dienesta gaitas var sākt NBS Štāba bataljonā, Sauszemes spēku 1. un 2.kājnieku bataljonā, Jūras spēku flotiles Mīnu vai Patruļkuģu eskadrā un Jūras novērošanas un sakaru vai Krasta apsardzes dienestā, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionā vai Gaisa telpas novērošanas un Aviācijas eskadriļā, bet pavēlniecībās, arī Militārajā policijā un Speciālo uzdevumu vienībā, dienestu var uzsākt tikai pēc vismaz viena gada dienesta kādā no iepriekš nosauktajām vienībām.
