Latvijas sabiedrībai izpratne par patvēruma meklētājiem ir neliela - bieži vien cilvēki par viņiem nezina neko vai arī jauc ar nelegālajiem imigrantiem. Nezināšana ir labākā augsne aizspriedumiem, tādēļ "Dialogi.lv" aicina pievērst uzmanību ar patvēruma iegūšanu saistītajām problēmām.
Patvēruma meklētāja no Kenijas Latvijā ieradās pērn, nojaušot par iespējamiem nemieriem Kenijā, kas sākās pagājušā gada nogalē pēc prezidenta vēlēšanām.
Tomēr Latvijā kenijiete saskārās ar dažādām problēmām, tai skaitā ar iztikas līdzekļu trūkumu - patvēruma meklētājs mēnesī saņem 45 latus. Kā žurnālistiem stāstīja patvēruma meklētāja, viņai ir arī veselības problēmas, līdz ar to līdzekļu pietrūkstot. Tāpat problēmas kenijietei sagādā komunikācija ar valsts iestādēm, jo viņa nezina latviešu valodu. Tiesvedība par patvēruma piešķiršanu vai atteikšanu norisinās rakstiskā veidā latviešu valodā, tāpēc kenijietei, saņemot vēstules no tiesas, nākas meklēt tulka palīdzību.
Tā kā Kenijā patvēruma meklētāja šobrīd nevar atgriezties politisko nemieru dēļ, biedrība "Dialogi.lv" sievietei ir palīdzējusi apmaksāt patvēruma meklētāju lietās kompetentā jurista Edgara Endzeļa pakalpojumus. Līdzekļus šim mērķim biedrība ir saņēmusi no "Sorosa fonda - Latvija" programmas "Tiesvedība sabiedrības interesēs".
Patlaban viens no advokāta uzdevumiem ir panākt, lai patvēruma meklētājas lieta tiktu skatīta mutvārdu procesā, nevis rakstiski, kā tas mēdz notikt, jo mutvārdu process ievērojami palielina izredzes uz pozitīvu spriedumu. Mutvārdu procesā patvēruma meklētājs iegūst iespēju plašāk izskaidrot savu situāciju, tā vietā lai rakstiski atbildētu uz konkrētiem ierēdņu jautājumiem, skaidro biedrībā "Dialogi.lv".
Kā skaidroja patvēruma meklētāja, Keniju tur pastāvošo politisko nemieru dēļ pamet daudzi valsts iedzīvotāji, daudzi ir nogalināti, tai skaitā sievietes vīrs. Tomēr viņa atzina, ka "mēs nevaram palikt Eiropā, mums būs jāatgriežas mājās". To, kad tas varētu notikt, sieviete nevarēja prognozēt, jo viss ir atkarīgs no situācijas dzimtenē un tiesas sprieduma Latvijā. Patvēruma meklētāja norādīja, ka, visticamāk, viņa atgriezīsies Āfrikā. Tā kā sieviete sirgst ar astmu, Eiropā valdošais klimats viņai nav piemērots ilgstošai dzīvošanai.
"Dialogi.lv" valdes priekšsēdētāja Anna Stroja preses konferencē uzsvēra, ka Latvijā nedarbojas nevalstiskas organizācijas (NVO), kas nodarbotos ar bēgļu jautājumiem: "Kad mēs vērsāmies pie dažām NVO ar lūgumu palīdzēt, visbiežāk saņēmām atbildi, ka "tā nav mūsu prioritāte". Arī biedrības "Dialogi.lv" bēgļu problēma nav prioritāte, tomēr mēs nevarējām palikt vienaldzīgi. Kad pagājušā gada novembrī ciemojāmies "Muceniekos" un iepazināmies ar patvēruma meklētāju no Kenijas, sapratām, ka mums ir jāpalīdz."
Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) norādījusi, ka līdzekļu nav, tāpēc palīdzēt nevarot. "Uz preses konferenci aicinājām arī PMLP pārstāvi, bet, kā redzams, neviens nav ieradies. Laikam bēgļu Latvijā ir tik daudz, ka neatradās laiks, lai atsauktos aicinājumam," uzsvēra Stroja.
"Dialogi.lv" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā nav izveidots mehānisms brīvprātīgai patvēruma meklētāju repatriācijai. Eiropas Savienība šim mērķim jau vairākus gadus piešķir līdzekļus, taču Latvijai trūkst kapacitātes, lai šos fondus izmantotu un nodrošinātu civilizētu atgriešanos mājās tiem patvēruma meklētājiem, kuri ierodas Latvijā, bet nesaņem bēgļa vai alternatīvo statusu. Eiropas Atgriešanās fonds Latvijā sāks darboties tikai 2009.gadā.
Gadījumā, ja patvēruma meklētājai no Kenijas tiks atteikta uzturēšanās atļauja, viņai nebūs naudas, lai labprātīgi pamestu Latviju. "Kad ciemojāmies "Muceniekos", tur mitinājās septiņi cilvēki. Vai tiešām valsts nevar atrast līdzekļus, lai palīdzētu šiem cilvēkiem?" neizpratni pauda Stroja.
Viņa atgādināja laikus, kad arī daudzi latvieši bija spiesti doties bēgļu gaitās un vairākas valstis neliedza savu palīdzību: "Vai tiešām tagad mēs nevarētu palīdzēt arī citiem?"