Šādu nostāju vairāku lielvalstu aizsardzības resoru vadītājiem paudis Latvijas aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), kurš pagājušajā nedēļā piedalījies divās lielās starptautiskās sanāksmēs par drošības politiku.
Lai gan ASV, Kanāda, Francija un Lielbritānija aicina ikvienu NATO dalībvalsti aktīvāk iesaistīties Afganistānas operācijā, Latvija ir pateikusi skaidru "nē" līdz brīdim, kamēr mūsu karavīri būs attiecīgi ekipēti, aģentūrai LETA sacīja Veldre. Viņš gan saprot, ka pēc šāda lēmuma varētu sākties starptautiskas debates, tomēr ministra atbildības sajūta par mūsu karavīru drošību esot daudz augstāka.
Patlaban pie ministra atrodoties projekts dažāda specifiska ekipējuma - bruņojuma vestu, ieroču un bruņotu džipu - iegādes grafikiem. Tomēr patlaban tas ir tikai projekts, kas vēl jāpiesaista valsts budžeta iespējām.
Karavīri sarunās ar ministru esot pauduši gatavību doties uz Afganistānu, lai apmācītu vietējos, taču ministrs uzskata, ka pašreizējā brīdī pieņemt šādu lēmumu būtu "puiciski". Viņš kā ministrs nesot atbildību par karavīriem, tādēļ uzskata, ka patlaban viņus nepietiekamā ekipējuma dēļ tur nevar sūtīt.
Iepriekš bija plānots, ka jau šā gada oktobrī Latvijas bruņoto spēku karavīru skaits operācijā Afganistānā pieaugs aptuveni par 50 karavīriem. Jau tagad ministram esot skaidrs, ka rudenī šādā papildu skaitā karavīri uz Afganistānu netiks nosūtīti, jo misijā došanās laiks nesakrītot ar bruņoja iegāžu grafikiem. Un par šādu Veldres lēmumu tagad zina visas lielvalstis.
Veldre pagājušajā nedēļā NATO valstu aizsardzības ministru divu dienu apspriedē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un Minhenes ikgadējā drošības politikas konferencē divpusējās sarunās ticies ar vairāku NATO valstu aizsardzības ministriem, ar kuriem pārrunāti dažādi drošības jautājumi, tai skaitā starptautiskās operācijas.
Lielvalstis, pieaugot terorisma draudiem un straujajai narkotiku izplatībai, kuras galvenā izcelsmes valsts ir tieši Afganistāna, vēlas šajā zemē pastiprināt kontroli un paplašināt vietējās valsts pašpārvaldes apmācību procesu, jo visi saprot, ka mūžīgi sveši karavīri viņu valsti nepārvaldīs.
Veldre atbalsta, ka mūsu karavīri varētu veikt vietējo apmācību, taču ne patlaban, kad viņu bruņojums nav atbilstošs drošības situācijai šajā valstī. "Izvērtējot mūsu vienību gatavību, esmu pieņēmis lēmumu, ka neviens nekur nebrauks, kamēr nebūs attiecīgā bruņojuma," sacīja ministrs.
Viņš pats drīzumā plānojis doties uz Afganistānu, lai iepazītos ar situāciju.
Veldre arī uzsvēra, ka Latvijā situācija Afganistānā bieži vien tiek nepareizi interpretēta, jo maldīgs esot priekšstats, ka dienvidi drošības ziņā stipri atšķiras no valsts ziemeļiem. Situācija šajos valsts reģionos esot visai līdzīga, tikai laika apstākļi ir atšķirīgi. Arī paši karavīri neiebilst pret braukšanu uz dienvidiem, jo tur ir krietni siltāks, taču pagaidām viss paliks pa vecam.
Latvijas karavīri dienesta pienākumus NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā pilda Kabulā, Meimenā un Mazerišarīfā. Patlaban Afganistānā dien 99 Latvijas karavīri.
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers, atklājot alianses valstu aizsardzības ministru divu dienu apspriedi Viļņā, uzsvēra, ka NATO valstīm jādalās atbildībā par alianses misiju Afganistānā.
Foruma uzmanības centrā bija dalībvalstu domstarpības attiecībā uz šo misiju.
Lai gan Afganistānas misijā piedalās visas alianses locekles, tomēr tādas valstis kā Francija, Spānija, Turcija, Itālija un Vācija atteikušās sūtīt savus karavīrus uz Afganistānas dienvidiem, kur pieņemas spēkā talibu kaujinieku bruņotā pretošanās.