Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" ministrs norāda, ka maijā vienotais regulators pārvērtēs dabasgāzes tarifus, kas būs pēdējais lielais regulējamo cenu kāpums. Vēl būs degvielas cenas kāpums pasaulē, arī pārtikas cenu kāpums, kas var atstāt lielu iespaidu, bet līdz gada beigām inflācija samazināsies līdz 9%-11%, ja nenotiks kādas degvielas krīzes.
Skaidrojot, kāpēc inflācija Lietuvā un Igaunijā ir zemāka, ekonomikas ministrs uzsver - viens no iemesliem ir tas, ka kaimiņi pāris gadus ātrāk atbrīvoja dažas administratīvās cenas, jo īpaši apkurei, kas veido apmēram divus procentpunktus. Igaunijai liels pluss bija konsekventa fiskālā politika ar budžeta pārpalikumu visus pēdējos gadus.
Tomēr patlaban visā pasaulē ir inflācija, "pat Ķīnā tā drīz būs pāri par 7%".
Komentējot savu lomu inflācijas apkarošanā vēl iepriekšējo valdību laikā, Gerhards uzsver: "Kad bija pirmā inflācijas apkarošanas darba grupa, kura izstrādāja pasākumu plānu, kas pirmajā Aigara Kalvīša (TP) valdībā netika publiskots, uzskatīju, ka tas pēc iespējas ātrāk jālaiž darba kārtībā. Toreiz politiskais viedoklis bija, ka prognozes ir pārlieku pesimistiskas, nāk arī vēlēšanas, un tika pieņemts lēmums par lielāku budžetu, lielākiem tā izdevumiem. Netika izmantots tieši mūsu ieteikums budžetu būtiski ierobežot."
Kā norāda Gerhards, pasākumi, kas vērsti uz kreditēšanas, naudas apjoma ierobežošanu, vērsti uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanu, bet valsts kopumā nebūs zaudētāja. Izaugsmes tempi no 11% samazināsies līdz 5%-7% šogad, 5%-6% nākamgad.
"Un arī tas ir milzīgs skaitlis, salīdzinot ar attīstītām valstīm, kur izaugsme ir 2%-3%," akcentē valdības pārstāvis.
