Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%). Tātad pētījums atklāj, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.
PAR eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:
- norēķinu ērtība Eiropā, vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini, jo nav jāmaina valūta;
- Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;
- ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, jo būs vieglāk piesaistīt investīcijas.
Savukārt izplatītākie argumenti PRET eiro ieviešanu ir saistīti ar:
- bažām par eiro kā valūtas un eiro zonas stabilitāti un nākotni;
- pieķeršanos latam kā nacionālās identitātes veidotājam un kā stabilai, drošai valūtai;
- uztraukumu par iespējamo cenu celšanos, citu eiro valstu negatīvo pieredzi uzreiz pēc eiro ieviešanas.
Jāatzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuriem ir bijusi personīgā pieredze, norēķinoties ar eiro monētām vai banknotēm, ir pozitīvāk noskaņoti par eiro ieviešanu, nekā tie, kuriem šāda pieredze nav bijusi. Norēķinus eiro valūtā veikušo vidū 13-14% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk, kamēr bez eiro lietošanas pieredzes esošo iedzīvotāju vidū tikai 8% atbalsta ātrāku eiro ieviešanu.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē par Latvijā vērojamo eiro skepticismu: „Var piebilst, ka arī Igaunijā pirms eiro ieviešanas bija līdzīga situācija, kas mainījās pēc eiro ieviešanas – tiklīdz igauņi ikdienā saskārās ar eiro lietošanu, viņu domas par eiro uzlabojās."
Foto: Publicitātes foto