Zinātnieki uzskata, ka CO2 absorbējošo mežu izciršana un cirsmu pārvēršana kukurūzas, palmu vai rapša laukos (populāri alternatīvās degvielas ieguves augi) tuvāko trīsdesmit gadu laikā varētu novest pie oglekļa dioksīda līmeņa dubultošanās. Līdz šim uzskatīts, ka bioloģiski saražotās degvielas izmeši ir ar samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzumu - pat par 20% mazāk salīdzinājumā ar fosilo degvielu; taču līdz šim nav ticis apskatīts dabai nodarītais posts, izcērtot kokus un to vietā ierīkojot labības laukus degvielas ražošanai. Prinstonas Universitātes mācībspēks un pētījuma autors Timotijs Sērčingers (Timothy Searchinger) uzskata, ka tieši dzīšanās pēc vides aizsardzības šādā veidā to vēl vairāk sabojās.
Savukārt otrs pētījums, ko izstrādājis Minesotas Universitātes profesors Deivids Tilmans (David Tilman), secinājumos ietver informāciju, ka bioloģiski ražotā degviela patiesībā netieši rada 17 līdz 420 reizes lielāku oglekļa dioksīda daudzumu nekā tiek „izglābts”. Tiesa, ņemot vērā līdz šim zināmo informāciju par ASV naftas industriju, nebūtu nekāds brīnums, ka šie pētījumi būtu safabricēti un veidoti par labu naftas rūpniecībai.
Jāatzīst, ka pagaidām gan (ja pētījuma dati ir īsti) zaļā degviela postu nenodara, jo koku izciršana „degvielas lauku” radīšanai nav izplatīta.