"Ja Akmens tilts 2018.gadā būs gājēju un sabiedriskā transporta tilts, tad detālplānojums varētu strādāt. Ja tas nenotiks, par ko pauž bažas satiksmes speciālisti, tad būsim situācijas ķīlnieki," sacīja Dripe.
Vairāki deputāti pauda bažas par to, vai līdz 2018.gadam tiks izbūvēti paredzētie satiksmes infrastruktūras objekti. Deputāte Aina Žuravļova ("Dzimtene") ierosināja, ka būtu nepieciešams, sniedzot detālplānojumu apstiprināšanai, papildināt to ar pirmās kārtas pasākumu plānu - situāciju pirms Zemgales vai Hanzas tiltu celtniecības un Ranķa dambja savienošanas ar Vienības gatvi.
"Jo vairāk sabūvēsim, jo vairāk būs automašīnas ar cilvēkiem, kas nemaksā Rīgai nodokļus. Tas ir absurds, kas jāpārtrauc, un jāmeklē jauni risinājumi," savu viedokli pauda komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP).
Krastiņš arī norādīja, ka pilsētai vajadzētu slēgt izstāžu kompleksu Ķīpsalā, jo tas radot neciešamus apstākļus uz Vanšu tilta. "Īsti gan nezinām, kā kompleksu aizvākt, jo tas atrodas privātās rokās. Bet labprāt to izdarītu," sacīja komitejas priekšsēdētājs.
Komiteja nolēma detālplānojumu virzīt izskatīšanai domes sēdē.
Jau ziņots, ka detālplānojumā iekļauta iecere teritorijā starp "Gaismas pili" un Rīgas koncertzāli uz platformas izveidot daudzfunkcionālu laukumu, kas pēc platības būtu pusotru reizi lielāks nekā Doma laukums Vecrīgā.
Ieceres autori platformu, uz kuras būtu gan ūdens, gan apstādījumi, nosaukuši par "Rīgas forumu". Tā paredzēta "no mītiņiem līdz meditācijai", tajā varētu tikt rīkoti valsts un pilsētas svētki un koncerti, izstādes, varētu izveidot arī tūrisma informācijas punktu. Savukārt zem platformas būtu vietas autostāvvietām, tualetēm un komerciāla rakstura telpām, aģentūra LETA uzzināja Rīgas galvenā arhitekta Jāņa Dripes kolēģijas sēdē.
Kā stāstīja viens no ieceres autoriem, arhitekts Edgars Bērziņš, uz platformas varētu izveidot muzikālas strūklakas, ūdens skulptūras, kā arī paceļamu un pārvietojamu estrādi.
Uz "Rīgas forumu" varētu tikt pārnesti daudzi pasākumi, kas parasti notiek Doma laukumā un 11.novembra krastmalā, sacīja Bērziņš.
Detālplānojumā iecerēts kardināli mainīt satiksmes plūsmu. Piemēram, detālplānojuma autori iecerējuši, ka līdz 2018.gadam Akmens tilts varētu kļūt tikai par gājēju un sabiedriskā transporta tiltu. Vietā, kur plānota platformas būve, sabiedriskais transports vairs nekursētu - pārbraucot Akmens tiltu, tas vairs nenogrieztos pa labi un lokveidā izbrauktu zem tilta, bet brauktu taisni un nogrieztos pa kreisi uz Valguma ielu, tālāk nokļūstot uz Mūkusalas ielas. Mūkusalas iela kļūtu par vietēja rakstura ielu un kalpotu piebraukšanai bibliotēkai un koncertzālei.
Autori arī iecerējuši atteikties no potenciāli dārgā gājēju tuneļa zem Uzvaras bulvāra, tā vietā izveidojot divas plašas gājēju pārejas.
Uzvaras bulvārī plānots izveidot apvienotu transportlīdzekļu pieturvietu, kā arī vienotu transporta mezglu.
Platforma labi kalpotu brīvai cilvēku pārvietošanās iespējai starp koncertzāli un bibliotēku. Savukārt krastmalas promenādē gājēju kustību uzlabotu pār Akmens tiltu izveidots tiltiņš jeb, kā izteicās viens no arhitektiem, "iekārta laipa".
Arhitektu kolēģijā par detālplānojumā iestrādātajām iecerēm vakar izraisījās divu stundu garas diskusijas, kurās izskanēja gan viedokļi, ka projekts ir pārāk pieticīgs, gan barga kritika, ka ideja esot absurda.
Žurnālists Jānis Domburs pauda šaubas par to, vai cilvēki ies uz forumu. "Vai tik netiks izveidots jumts automašīnām," sacīja Domburs. Tāpat žurnālists izteica bažas, vai pilsētai pietiks līdzekļu tik daudzu projektu realizēšanai.
Arhitekts Andis Sīlis norādīja, ka "Rīgas forums" atradīšoties pašā centrā trijstūrim, ko veidos Vecrīga, Jaunais Rīgas centrs un darījumu centrs Ķīpsalas dienvidu galā. "Ja vēl apkārt labi kursētu sabiedriskais transports, tad cilvēki uz turieni ies," sacīja Sīlis.
Arhitekts Andris Kronbergs uzsvēra, ka projekts esot "pat pārāk pieticīgs" un neesot izmantotas visas iespējas šādā vietā. Savukārt izmaksu jautājumu varētu risināt, apvienojot sabiedrības un privātos līdzekļus.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis atzina, ka šis detālplānojums ļaušot rezervēt vietu kādai nozīmīgai būvei, par kuras galīgo veidolu vēl varētu ilgi diskutēt.
Visbargāko viedokli pauda Rīgas Tehniskās universitātes profesors, arhitekts Jānis Krastiņš. "Tas ir uz absurda uzstādījuma veikts profesionāls risinājums," sašutumu pauda Krastiņš.
Atsaucoties uz pilsētplānošanas pamatprincipiem un paša tulkotu literatūru, Krastiņš norādīja, ka uz šādu laukumu neviens neiešot. "Citiem laukumiem apkārt ir nozīmīgas ēkas, bet šeit tuvākā būve ir puskilometra attālumā," sacīja profesors.
Tāpat Krastiņš ironizēja par to, ka Akmens tilts varētu kļūt par gājēju tiltu. "Vai pilsēta varēs atļauties turēt tukšu tiltu pašā pilsētas vidū?" jautāja arhitekts.
Vairums kolēģijas locekļu izstrādāto detālplānojumu atbalstīja. Tika uzsvērts, ka ļoti svarīgi realizēt vairākus projektus vienlaikus, kā arī Rīgas domes Satiksmes departamentam laicīgi jārisina transporta infrastruktūras jautājumi, piemēram, jāsavieno Raņķa dambis ar Vienības gatvi.
Detālplānojums izskatīšanai kolēģijā tika iesniegts pēc valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" lūguma.
Jau ziņots, ka sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā detālplānojumam, kas tiek izstrādāts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Rīgas koncertzālei piegulošajām teritorijām, saņemtas 17 iedzīvotāju atsauksmes, pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.
Lielākajā daļā anketu pausta pozitīva attieksme, norādīja Ābeltiņa. Galvenie iebildumi bijuši pret pašām iecerētajām ēkām.
Detālplānojuma nolūks ir noteikt infrastruktūras nodrošinājuma attīstības iespējas un risinājumus teritorijai, kurā paredzēts būvēt Latvijas Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli.
Detālplānojumu izstrādā arhitektu birojs "Ģelzis - Šmits - Arhetips", līguma summa ir 95 640 lati.
