No sargsuņiem līdz asinssuņiem viens solis. ŽJG gadījums, nemaz vēl to nesākot skatīt dziļumā, visupirms ir lielisks piemērs, kā ar sīknaudas skaldīšanas metodi Latvijas mediji un arī tie, kas par tādiem sevi uzskata, proti, pietiek.com un citi, sabiedrības uzmanību kārtējo reizi nepamatoti ir novērsuši no būtiskā. Cik gan daudzi no sevi slavējošajiem medijiem ir aprakstījuši Austrālijas Latviešu 54. kultūras dienu kā ilgtermiņā valstiski nozīmīga pasākuma norisi un ministres dalību tajā? Pavisam noteikti mediji arīdzan piemirsuši par sev piedēvēto ceturtās valsts varas, proti, sargsuņu statusu, kas, protams, visbiežāk tiek izmantots pārkāpumu un nolaidību atklāšanā, toties šoreiz būtu varējis tikt izmantots, lai, ņemot vērā Kultūras ministrijas sniegto skaidrojumu, adekvāti ieguldītos pāri par 4000 Ls par ministres vizīti konvertētu informatīvi piesātinātā un vērtīgā ziņā par ministres apmeklētā kultūras notikuma saturu, nozīmi valsts attīstības un tās iedzīvotāju apziņas kontekstā. Pēc kopējiem aprēķiniem pēc informatīvajā telpā valdošā noskaņojuma iztērētā nauda, kā arī brauciens - lieki devalvēts.
Politiskais sniega aklums. Kā visiem zināms, ka ŽJG kā nozares ministres amata uzdevumu pildīšanas laikā ir pieļāvusi dažādas kļūdas, par kurām saņēmusi gan pelnītus, gan nepelnītus sodus, jo Latvijas sabiedrība mēdz piedot, bet aizmirst nemēdz nekad. Domājot par šo, it kā sabiedrības vērtēto "kārtējo" ŽJG neveiklību, prātā skaidri izgaismojās studiju laikā nosapņots un īstajā ikdienas dzīvē pieredzēts jēdziens - fundamentālā atribūcijas kļūda, kura teorētiskais skaidrojums ir pavisam vienkāršs: ja kļūdāmies mēs paši, kļūdas cēloņi tiek skaidroti ar ārēju objektīvu apstākļu sakritību, līdz ar to mīkstinot kļūdas veicēja vainu; ja kļūdās citi, tad kļūdas cēloņi tiek skaidroti ar personīgas tīšas neizdarības faktoriem. Īpaši, ja salīdzinoši īsā laika posmā konkrētā persona ir kļūdījusies vairākkārt. Turklāt fundamentālās atribūcijas kļūdas esamību pastiprina histerēze* attiecībā uz ministres kundzi - par pagātnes kļūdām, inerces vadīti, turpinām nosodīt arī nākotnē, traucējot objektīvi izvērtēt notikumu būtību, kontekstu un sekas.
Politiskās un cilvēciskās vērtības - vai tiešām nesavietojamas? Sabiedrība droši vien nebūtu ne uz pusi tik sašutusi, ja ministres ceļojuma laiks nesakristu ar ziemas saulgriežu un gadumijas svētkiem, kas radīja pastiprinātas aizdomas, ka vizīte visnotaļ saulainajā Austrālijā patiesībā varētu būt izklaides brauciens zeltaina iedeguma iegūšanai. Tas nekas, ka it visur, arī Kultūras ministrijas sniegtajā paskaidrojumā skaidri minēts, ka ceļojuma laiku determinēja Austrālijā apmeklēšanai paredzēto notikumu laiks, kas ir tradicionāls. Eļļu ugunij jau samērā paredzami pielēja informācija, ka ārzemju vizītē ministri pavadīja viņas vīrs. Laikā, kad steiga un darbaholisms, arī neiecietība un nīgrums, ir pārņēmusi mūsu ikdienas dzīvi, pārsteidza, cik ļoti mēs vēlamies, lai politiķi kalpotu cilvēkiem, paši aizmirstot, ka politiķi arī ir cilvēki. Ziemassvētki un gadu mija ir ģimenes svētki, lai arī tos izjūtam katrs savā īpašā veidā, to burvība, pasakām un mākslas filmām apvīta, nezūd cauri gadsimtiem. Un tieši šajā laikā mēs, Latvijas sabiedrība, labprātāk vēlētos, lai ministres vīrs iejūtas leģendārās filmas "Viens pats mājās" galvenā varoņa tēlā un tiek atstāts mājās. Riskējot tikt nosaukta par naivu, teikšu, ka dzīvoju pasaulē, kur vēl ticu, ka politiskās vērtības var tikt apvienotas ar cilvēciskajām, jo tikpat labi, cik cilvēks kalpo sistēmai, tikpat arī sistēmai jākalpo cilvēkam.
III pasaules karš - jau sācies. Vismaz tiem, kas vienā vai otrā Latvijas augstskolā studē žurnālistiku, nav svešs teiciens, ka nogalināt var ar vienu vārdu, ja tas publicēts laikrakstā, bet mūsdienās - ierakstīts tviterī vai personīgajā emuārā. Vēloties būt asprātīgi, par aktuālajiem notikumiem zinoši un operatīvi savos spriedumos, nereti steidzam nosodīt tā vietā, lai ieturētu pauzi pietiekami izsmeļošu objektīvu faktu iegūšanai un vissvētīgākajā gadījumā - ieteikumu, nevis nosodījuma paušanai. Nemaz nerunāsim par to, ka atvainošanās Latvijas informācijas telpā nav raksturīga un ir tikpat reta kā polārblāzma mūsu platuma grādos, lai arī cik skaistas šīs abas parādības būtu. Iespējams, kamēr notiek diskusijas par kodolieroču izvietojumu zemeslodes stratēģiskajos punktos, III pasaules karš jau ir sācies un kaujas laukā esam mēs visi, neatkarīgi no tā, cik pamatīgi vai trūcīgi bruņojušies.
Austrumu frontē bez (?) pārmaiņām. Aizvadītā gada griezumā visdziļākās kara tranšejas iet pāri gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Kultūras ministrijai. Darbi un arī nedarbi bijuši dažādi, bet, tā vietā, lai gremdētos saldsērīgās atmiņās par to, cik ļoti mēs vēlētos labākus un skaistākus politiķus, kas nekad neslimotu un pieņemtu vispareizākos lēmumus visskaistākajā valstī pasaulē, objektīvi jācenšas palūkoties ne tikai uz ārpasauli, bet arī uz sevi, kas šo ārpasauli veido. Tikmēr, kamēr lodes virs galvām lēnām pieklust, lai pēc kāda laika atsāktu nikni kaukt, ministrijām un to ierēdņiem vēl vairāk nekā līdz šim sabiedrībai ir jāskaidro sevis pieņemtie lēmumi, jāaktualizē tie mērķauditorijām, kurām tie tiek piemēroti, jāskaidro gan ieguvumi, gan, iespējams, arī šo risinājumu trūkumi. Vēl nekad iepriekš sabiedrības indivīdam nav bijusi tik liela vara kā šobrīd – brīvi paust viedokli tik plašai mērķauditorijai, kā to piedāvā tīmeklis. Līdz ar to tie pārmaiņu vadītāji, kas nespēj skaidrot un pārmaiņās iesaistīt sabiedrību, iedragās ne tikai paši sevi un savas politiskās karjeras, bet vēl svarīgāk – sabiedrības labklājības veicināšanas ieceres, ja tās tiek neprasmīgi virzītas. Ja reiz aktuāls bija sauklis „valsti vajag vadīt kā uzņēmumu", tagad, aizņemoties domas ietvaru, varētu teikt „pārmaiņas vajag vadīt kā twitter kontu" - par savām vērtībām saziņā ar sabiedrību izvirzot sasniedzamību, atklātumu un precizitāti, vienkāršību reizē ar stratēģisku rīcību, vērsumu uz attiecību veidošanu un ilgtermiņa vērtību izkopšanu. Līderi par tādu padara tikai tā sekotāji, tādēļ par tiem ir jārūpējas vēl vairāk nekā pa sevi un personīgo labsajūtu, ja reiz šāda misija ir pieņemta. Par to, cik labi šajā uzdevumā veiksies mūsu amatpersonām, varēsim vērot nākamajā šova „Latvijas politika" sērijā.
*histerēze - seku atpalikšana no cēloņa. http://termini.lza.lv/term.php?term=hister%C4%93ze&list=hister%C4%93ze&lang=LV
Foto: Žaneta Jaunzeme-Grende. Publicitātes foto
