Vairāki no rindā stāvošajiem atnākuši pa vienam, taču ir arī domubiedru grupiņas.
Štokenbergs pauda viedokli, ka lielā rinda liecinot par to, kādā izmisumā ir nonākuši cilvēki, ja reiz viņi ilgu laiku ir gatavi stāvēt rindā.
Štokenbergs uzskata, ka minētie likuma grozījumi neskar valsts budžetu, par ko nedrīkst rīkot referendumu. "Mēs netaisāmies aiztikt sociālo budžetu. Sociālā budžeta neatkarību vajag nostiprināt vēl vairāk," sacīja Štokenbergs, paužot viedokli, ka finansējuma avots pensiju paaugstināšanai varētu būt dividendes no valsts daļām lielajos uzņēmumos - "Latvenergo", "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons".
Politiķis uzsvēra, ka iestādes, kuras nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu, ir jāvada cilvēkiem, kuri ir spējīgi to izdarīt un iekasēt nodokļus. Arī šī darba uzlabošana varētu būtu avots pensiju paaugstināšanai.
Štokenbergs cer, ka referendums par pensiju likuma grozījumiem varētu notikt vienlaicīgi ar arodbiedrību iniciēto referendumu par grozījumiem Satversmē, lai dotu iedzīvotājiem tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Jau ziņoja, ka Štokenberga organizācija "Sabiedrība citai politikai" šodien, 15.februārī, un 16.februārī organizācijas birojā Jaunielā 19 vāks parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".
Līdz šim darba grupa, kas sāka parakstu vākšanu par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", ir savākusi vairāk nekā 8000 parakstu. "Sabiedrības citai politikai" valdes loceklis Štokenbergs ir pārliecināts, ka ar viņa organizācijas atbalstu izdosies savākt trūkstošos 2000 parakstu, lai jau tuvākajā laikā tos varētu iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai.
"Sabiedrība citai politikai" uzskata, ka tādējādi tiks ietaupīti valsts līdzekļi parakstu vākšanai un referenduma rīkošanai, jo to varēs rīkot vienlaicīgi ar arodbiedrības rosinātajiem grozījumiem par izmaiņām Satversmē, kas ļautu tautai rosināt Saeimas atlaišanu.
Grozījumu būtība ir likumā "Par valsts pensijām" noteikt, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka kā Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts ar koeficentu trīs. Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā nebūs zemāka kā iztikas minimums.
"Situācijā, kad vairāk nekā pusmiljons Latvijas pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, kad valdība viņiem sola tikai pāris latu pielikumu vēlā pavasarī, kad komunālo maksājumu un pārtikas cenas būs vēl krietni augstākas, mēs neredzam citu alternatīvu kā likumā "Par pensijām" nostiprinātu normu, ka minimālā pensija nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu," norāda Štokenbergs.
