Kā ziņots, pastu pēdējā gada laikā vajājušas dažādas problēmas ar preses piegādi un informācijas sistēmu darbību, kā arī uzņēmums cieš lielus zaudējumus.
Iepriekš presē izskanējusī informācija liecina, ka Latvijas Pasts, kas 2006.gadā cieta četru miljonu latu zaudējumus, 2007.gadā piedzīvojis jau desmit miljonu latu zaudējumus. Lai segtu ikdienas izdevumus, Latvijas Pasts 2007.gada nogalē saņēmis 15 miljonu latu aizdevumu uz četriem mēnešiem.
Problēmas pērn un šogad bijušas arī preses piegādē. Iekšējās izmeklēšanas rezultātā no amata bija spiesta atkāpties Škodova vietniece Ieva Rozenberga un Preses pakalpojumu dienesta direktors Adrians Jurciks.
Škodovs gan norādījis, ka šogad situācija preses piegādē ir labāka nekā pagājušajā gadā, tomēr joprojām - neapmierinoša.
Kā galvenos problēmu iemeslus Škodovs minēja adrešu datubāzes kvalitāti, abonēšanas sistēmu, kas ne visos gadījumos nostrādāja, kā vajadzētu, kā arī līdzekļu trūkumu - Latvijas Pasts nesaņem pienācīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Kā ziņots, Latvijas Pasts iesniedza Satiksmes ministrijai (SM) uzņēmuma attīstības koncepciju. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) iepriekš norādīja, ka SM izvērtēs koncepciju un nebūšanas, kurās uzņēmums nonācis, un pēc tam tiks lemts par pasta vadītāja palikšanu amatā.
Arī Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) iepriekš publiski apšaubījis Latvijas Pasta vadības spēju atrisināt samilzušās problēmas un uzskata, ka atbildība par visām nebūšanām jāuzņemas tieši pasta vadībai.
Kā ziņots, pirmdien, 18.februārī, SM notiks preses konference par Latvijas Pasta aktuālākajām problēmām.